Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubs Rīgas “Dinamo” ar četrpadsmit uzvarām un 30 izcīnītiem punktiem pēc 29 aizvadītām spēlēm ieņem septīto vietu Rietumu konferences tabulā. Lai gan sezona ir tikai gandrīz pusē, šāds sniegums līdzjutējos atgriezis ticību galvaspilsētas klubam un tā spēlētājiem.
Hokeja pazinējs un portāla Sportacentrs.com autors Ulvis Brože uzskata, ka šāda sezonas pirmā puse nav nekāds pārsteigums: “[Šādu rezultātu] bija iespējams paredzēt arī pirms sezonas jeb tas nav nekas pārdabisks. Sastāva ziņā “Dinamo” pieder konferences vidusdaļai, un tur šobrīd arī atrodas. Paredzu, ka vēl gan nāksies pasvīst par iekļūšanu Gagarina kausa izcīņā.”
Punktus krāj leģionāri
Pašlaik Rīgas komandas rezultatīvākais spēlētājs ir zviedru uzbrucējs Linuss Videls, kurš 26 spēlēs sakrājis 28 punktus (13+15). Turpretim viens no visas līgas lielākajiem atklājumiem itāļu izcelsmes kanādiešu aizsargs Metjū Majone, kurš, neskatoties uz to, ka ir līgas debitants, aizvada ļoti rezultatīvu sezonu. Ar 28 punktiem (7+21) viņš ir līgas otrais rezultatīvākais aizsargs.
“Ar vienu, diviem vai trim spēlētājiem komanda tālu netiks. Ir nepieciešams pienesums arī no citiem virknējumiem. Pirms sezonas izskatījās, ka rezultātu gatavas taisīt trīs maiņas, un tieši tāda bija komplektācijas būtība – bez viena, bet ar vairākiem līderiem,” norāda U. Brože.
Kanāla Viasat Sport Baltic komentētājs Aivars Zahārovs apgalvo, ka bez rezultatīvajiem leģionāriem sniegums krasi atšķirtos: “Bez Videla un Majones komanda, visticamāk, būtu tur, kur ierasts pēdējās sezonās. [Taču] jābūt vēl vismaz vienam virknējumam, kas spēj veidot rezultātu. Diemžēl pagaidām tāds nav atradies.” A. Zahārovs uzsver, ka uzvaru pamatā ir komandas pašaizliedzīgā spēle un lieliska fiziskā sagatavotība.
Portāla Sportacentrs.com galvenais redaktors un sporta eksperts Jānis Celmiņš apgalvo, ka pēdējos pāris gadus ar leģionāriem nav īpaši veicies: “Trāpot ar leģionāriem “Dinamo” ir iespēja cīnīties par plejofu (izslēgšanas spēlēm – red.), jo pēdējās četras, piecas sezonas ar viņiem nav veicies un līdz ar to arī sniegums bijis diezgan blāvs. Bet šobrīd [leģionāriem] sekmējas spēle un līdz ar to arī tam plejofam vajadzētu būt.”
J. Celmiņš norāda uz to, ka rezultātu neveido tikai pirmā maiņa: “Nevar teikt, ka tikai pirmā maiņa taisa rezultātu, jo katrai maiņai ir sava loma. Līdzjutēji kritizē individuālus spēlētājus par viņu mazrezultativitāti, neapzinoties, ka arī viņiem ir sava loma.”
Sniegumu ietekmēs vārtsargi
Sniegumu sezonas gaitā ietekmēs arī vārtsargu spējas stabili un pārliecinoši aizvadīt spēles. Lai gan Timurs Biļalovs pēc atvairīto metienu procenta (94.6%) pašlaik ir līgas ceturtais labākais vārtsargs attiecīgajā rādītājā, viņš aizvadījis vien 13 spēles un sezonas sākumā “uz papīra” bija tikai otrais vārtsargs. Zem katras kritikas pašlaik ir Kristers Gudļevskis, kurš 19 spēlēs savos vārtos ielaidis vidēji 2,57 ripas.
“Tāds vienkārši ir Gudļevska stils un sniegums. Reizēm kalnā augšā, reizēm lejā,’’ komandas galveno vārtu vīru raksturo U. Brože. J. Celmiņš uzskata, ka nevajag Gudļevski pārvērtēt: “Būtībā jau viņš neko lielu nav vinnējis. Viņš savu tēlu, vārdu tur uz vēsturiskās Latvijas – Kanādas spēles Sočos. Arī, spēlējot izlasē, viņš uz pagājušajo čempionātu devās kā ļoti stabils Merzļikina dublieris un tāds viņš arī palika, pat ja viņam pašam bija cerība, ka spēļu sadalījums būs 50/50.”
Fiziskais spēles stils
Ģirtam Ankipānam šī ir otrā sezona pie “Dinamo” stūres, taču līdz šim viņa taktika un spēles stils nav nesis panākumus. Ankipāna stratēģijas nav sarežģītas, taču nav arī vienkārši izpildāmas, tāpēc rodas šaubas par to, vai komanda fizisko spēles stilu spēs noturēt līdz sezonas beigām.
“Darba hokejs – tie ir divi vārdi, kas ienāk prātā, domājot par Ankipāna hokeju. Pēc iespējas ātrāk atņemt pretiniekam ripu un pēc iespējas ātrāk doties uz priekšu. Bez ieslidošanās, bez lielām kombinācijām. Noskriet un strādāt vairāk par visiem citiem. Taču viena lieta ir skriet sezonas sākumā, pavisam cita – 45. spēlē, kad ir mazas traumas un fiziskā forma kritusies,” skaidro U. Brože.
J. Celmiņš norāda, ka Ankipāns no komandas prasa kārtību, kā arī agresīvu un ātru spēli. Ļoti svarīgi ir nenoraidīties, jo “treneris ļoti labi saprot, ka tas varējums gan uzbrukumā, gan aizsardzībā un vārtu līnijā nav tāds kā līgas “top četri” komandām, līdz ar to disciplīna spēj izšķirt spēles likteni.”
Skatītāji atgriežas
Laiki, kad uz Dinamo mājas spēlēm regulāri ieradās pilna arēna, šķiet ir sen pagājuši, taču šīs sezonas veiksmīgais sniegums radījis nostalģiskas sajūtas fanu sirdīs, līdz ar to ietekmējot arī spēļu apmeklētību. Piemēram, 23. septembra spēli pret Daugaviņa un Karsuma pārstāvēto Maskavas ‘’Spartak’’ klātienē vēroja vairāk kā 10 000 līdzjutēju.
U. Brože norāda, ka ticība vienmēr gājusi roku rokā ar rezultātiem: “Ja būs uzvaras, būs arī skatītāji tribīnēs. Ja zaudēs, tad svilpos vējš, kā to jau esam redzējuši vairākas sezonas pēc kārtas. Ja komanda parādīs, ka katru vakaru drīkst gaidīt uzvaru, tad ticība būs. Taču ļoti šaubos, ka “Dinamo” jebkad sasniegs tādu popularitāti, kāda bija pirmajās sezonās, kad biļetes uz spēlēm tika izķertas 10 minūšu laikā.”
Savukārt J. Celmiņš pieļauj, ka klubs fanu vidū diez vai kādreiz sasniegs tādu popularitāti kā pirmajās sezonās, taču kluba tēls šobrīd ir pozitīvs vairāku faktoru ietekmē: “Komanda spēlē labi, treneri pēcspēles preses konferencēs iezīmē pozitīvās lietas pat pēc zaudējumiem. Arī Juris Savickis (kluba padomes priekšsēdētājs – red.) šogad ir bijis ļoti korekts savos izteikumos un negatīvi neietekmē kluba tēlu sabiedrības acīs. Skatītāji to spēj novērtēt un uz to pavelkas.”
