Pēdējā laikā bērni un jaunieši savu brīvo laiku izvēlas pavadīt, spēlējot japāņu roku veiklības spēli kendamu, kas radusies vairāk nekā pirms 200 gadiem. Jauniešu vidū spēle kļūst arvien populārāka, tomēr sabiedrībā par jauno aizraušanos valda divējādi viedokļi – vieni jauno izklaidi uzskata par jauniešu spējas attīstošu, bet citi kendamu uzskata par jauniešu veselībai bīstamu laika kavēkli.
Psiholoģe Zane Gulbe skaidro, ka šī spēle bērnu un jauniešu vidū ir kā modes lieta: “Bērni un jaunieši, ir kā sūkļi, kas uztver kaut kādu jaunu informāciju, kaut ko, kas parādās kā jauns, interesants un inovatīvs. Tas viss piesaista uzmanību, jo gribas pamēģināt, kā tas ir. Kā arī parasti jauniešu, pusaudžu vecuma posms ir tas, kad viņi kopē. Viņi grib piederēt kādai grupai, viņi atdarina un tādejādi vairo kādas preces popularitāti.”
Kendama ir vienkārša dizaina japāņu rotaļlieta, kas sastāv no koka kāta un bumbas. Spēle palīdz attīstīt bērnu un jauniešu prasmes, koordināciju un balansu, veicot trikus un žonglējot bumbu. Fizioterapeite Lolita Keberga atzīst, ka līdzsvars un koordinācija ir augsts ķermeņa funkcionēšanas līmenis, kas liek strādāt vairākām muskuļa grupām saskaņoti un precīzi. “Man šķiet, ka viss, kas bērnam liek kustēties un izraisa veselīgu azartu, ir tikai atbalstāms. Vērojot bērnus, kas spēlē Kendama, es patiesi apbrīnoju viņu veiklību, koordināciju un līdzsvaru. Tas noteikti palīdz ne tikai izkustēties, bet arī attīstīt diezgan sarežģītas prasmes,” viņa skaidro.
Pēdējā pusgada laikā kendama kultūra ir strauji augusi ne tikai citviet pasaulē, bet arī Latvijā. Z. Gulbe gan atzīst, ka daudzām lietām, kas ienāk pasaulē un iemanto sabiedrības popularitāti, ir straujš kāpums un vēlāk noriets. Tādejādi šī spēle ar laiku vairs var nebūt tik aktuāla, jo bērnu un jauniešu intereses bieži mainās.
Abas specialistes uzskata, ka kendama pozitīvi ietekmē mācību procesu. Fizioterapeite L. Keberga skaidro, ka spēles laikā iegūtās prasmes palīdz bērniem pilnvērtīgi funkcionēt, mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi un citiem cilvēkiem, radot pārliecību par sevi. Toties psiholoģe uzsver to, ka jāvērtē katrs bērns individuāli, jo kendamas spēlēšana var palīdzēt izlādēt negatīvās emocijas un spriedzi, ļaujot jauniešiem vieglāk savākties un koncentrēties mācību procesam.
Sabiedrībā daudz tiek minēts, ka kendamas spēlēšana nav droša un bērniem ir lielāka iespēja traumēties. Psiholoģe Z. Gulbe norāda, ka lielākā daļa lietu un notikumu ir labi tik ilgi, kamēr tie nenodara kaitējumu citiem, kā arī pašiem. “Atkarīgs ir no lietu pielietojuma. Mans subjektīvais viedoklis – labāk, lai ir šī spēle, nevis internets, telefoni, jo jaunieši ļoti daudz lieto jaunās tehnoloģijas, līdz ar to sēž nepareizi un tas ietekmē viņu stāju, mugurkaulu un veselību.”
L. Keberga cer, ka kendamas spēlēšana jauniešos palielina kustību aktivitāti un pozitīvi tos ietekmē. Tā kā bērniem patīk sacensties vienam ar otru, fizioterapeite uzskata, ka tā varētu pārtapt arī par sporta veidu.
