Gandrīz katrs no mums bērnībā ir krājis sīknaudu cūciņas izskata krājkasē, lai pēcāk par to nopirktu sen kārotu lietu vai dāvanu. Tāpat, dodoties uz veikalu ar lielākām banknotēm, atpakaļ nereti saņemam daudz sīknaudas, kuru pēc tam visbiežāk iemetam krājkasītē. Reizēm arī saņemam dāvanā no vecmāmiņas viņas ilgi krāto naudu mazbērniem. Tad rodas jautājums – nauda ir, bet, kur to likt? Vai tirdzniecības vietās to pieņems? Ko citi padomās, kad ieraudzīs manu sīknaudu? Vai es neaizkavēšu rindu lielveikalā? Mans Medijs autores veica eksperimentu, cenšoties samainīt lielu daudzumu sīknaudas.
Veicot anketēšanu Instagram platformā, kur šobrīd virtuāli satiekas gan jaunākā paaudze, gan arī vecāka gada gājuma cilvēki, ir noskaidrots, ka no 170 aptaujātajiem 90% reiz patiesi sīknaudu ir krājuši, bet tas visefektīvāk esot veicies tieši bērnībā. Kā noskaidrojās, mazāki bērni visbiežāk sīknaudu lūdz samainīt pret papīra banknotēm saviem vecākiem, tomēr, kad pieaudz, tad pašam ir jāsāk domāt, kur un kādos veidos to samainīt, iemainīt, izmantot. Cilvēki atklāja, ka šādos gadījumos izmanto pašapkalpošanās kases lielveikalos, kur ir iespēja maksāt skaidrā naudā, tāpat ieteica doties uz benzīntankiem vai mazajiem piemājas veikaliem, kur pārdevējas allaž ir pateicīgas par sīknaudas papildinājumu kasē. Daļa cilvēku atklāja, ka sīknaudu nemaz nevēlas mainīt, jo, kad krājkasīte ir pilna, tad visa ģimene dodas un to ieber labdarības ziedojumu kastītēs, kas top par ikgadēju ģimenes saliedēšanās pasākumu.
Pārdevēji ir tiesīgi atteikties
Vidusskolniecei Sindijai Šakalei ir bijusi nepatīkama pieredze: “Mani vienreiz mikroautobusā nolamāja par to, ka iegādājos biļeti par sīknaudu. Biju izlasījusi, ka nevar būt vairāk kā 50 monētas maksājot, tomēr man tās bija tikai 30. Šoferis vispirms kategoriski pateica, ka sīknaudu neskaitīs un, lai nekavējoties kāpju ārā. Tomēr, kad raudošā balsī viņam lūdzos, ka man jāpaspēj uz autoskolu, tad viņš, lamājoties pa visu autobusu, tomēr naudu saskaitīja.” Šis nav vienīgais gadījums, kad izpaudusies apkalpojošā personāla neapmierinātība. Gandrīz katrs otrais anketas izpildītājs Instagram atzinis, ka nereti ir sastapies ar pārdevējas nejauko acu skatienu, tāpat ir saņemti atteikumi, ka “mēs tik daudz sīknaudu nepieņemsim” vai ieteikumi maksāt ar bankas karti un sīknaudu mainīt citā veikalā.
Pircējiem ir svarīgi atcerēties to, ka pārdevēji patiešām ir tiesīgi atteikties pieņemt sīknaudu, bet tikai un vienīgi tādos gadījumos, ja tā pārsniedz 50 monētu skaitu. Eiropā spēkā ir regula, kas nosaka: “Nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personām, kas īpaši norādītas emisijas dalībvalsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk kā 50 monētas.” Visos citos gadījumos pārdevējs, autobusu šoferis vai cits apkalpojošais personāls pircējam nedrīkst bez iemesla atteikt pieņemt sīknaudu.
Iespēja – pašapkalpošanās kases
Viena no raksta autorēm jubilejā no vecmāmiņas kā dāvanu saņēma spaini ar monētām, tāpēc veica eksperimentu, lai noskaidrotu, kur bez problēmām var iztērēt viena un divu centu monētas. Lielveikalā Maxima to varēja darīt, bet šim procesam var uzskaitīt dažādus mīnusus – tas ir laikietilpīgs process, jo konkrēti veikala Maxima monētu automāti nav tik jaudīgi, kā tam vajadzētu būt, kā arī to nevajadzētu darīt laikā, kad visi dodas mājās no darba un jums aiz muguras nepacietīgi mīņājas rinda. Viens no ieteikumiem doties ar sīknaudu uz lielveikalu vakarpusē, kad garās rindas ir mitējušās.
Lielveikalu Maxima un Rimi kasē sīknaudu pārdevējas gan nepieņem. Maxima XX vai Maxima XXX ir pašapkalpošanās kases, kur var norēķināties arī ar skaidru naudu, bet diemžēl nevienā Rimi lielveikalā tādas iespējas nav. Arī eksperimenta gaitā gadījās tā, ka nauda sasprūda monētu automātos un bija nepieciešama konsultanta palīdzība.
Latvijas Bankas ieteikumi
Radās jautājums – ko tomēr darīt tiem cilvēkiem, kuriem visu sakrāto sīknaudu gribas izmainīt tagad – bez liekas gaidīšanas un citu cilvēku apgrūtināšanas?
Latvijas Bankas klientu kasē cilvēki var samainīt sīknaudu pret lielākām banknotēm, ņemot vērā dažus noteikumus:
- No viena klienta vienā maiņas reizē dienā tiek pieņemtas ne vairāk kā 100 monētas;
- Ja apmaiņai iesniegto monētu skaits pārsniedz 100, tās tiek pieņemtas pārskaitīšanai un pārbaudei LB naudas apstrādes centrā; monētu summu klients saņems savā norēķinu kontā kredītiestādē Latvijā vai citā Eiropas Savienības valstī;
- Kalendārā mēneša laikā no viena klienta tiek pieņemtas ne vairāk kā 5 standarta monētu kastītes, neatkarīgi no ievietotā monētu daudzuma. Vienā kastītē ietilpst ~1 400 mazo nominālu monētu;
- No sabiedriskā labuma organizācijām, kuras LB būs iesniegušas rakstisku apliecinājumu par nodarbošanos ar ziedojumu vākšanu, norādot ziedojumu vākšanas veidu un aptuveno apmaināmo naudas zīmju apjomu, monētas tiek pieņemtas neierobežotā daudzumā.
“Cilvēkiem ir vienkārši jāpaskatās Latvijas Bankas kases darba laiks, jāpaņem pase vai ID (un pandēmijas laikā – arī sejas aizsegs) un jānāk apmainīt šīs monētas,” pastāstīja LB preses sekretārs Jānis Silakalns. “Mūsu pieredze liecina, ka minētās ~1400 monētas jeb 5 monētu kastītes ir milzīga izmēra cūciņa, kādu privātpersonai nav nemaz tik viegli sakrāt, līdz ar to parastajiem cilvēkiem šis pakalpojums ir absolūti pieejams un izmantojams bez sarežģījumiem,” turpina J.Silakalns.
Ja ir neskaidrība par to, kā pēc tam var iegūt savā rīcībā naudu, lūk, LB pārstāvja komentārs: “Monētas klientu acu priekšā ievietos aizzīmogotās kastītēs, kas tiek nosūtītas uz Latvijas Bankas naudas glabātuvi un automātiskās naudas apstrādes iekārtās izskaitītas. Nauda mazāk nekā nedēļas laikā tiks ieskaitīta klienta bankas kontā (līdz ar to jāatceras līdzi paņemt savs bankas konta numurs).”
Bankas pārstāvis vēlreiz piebilda, ka parastajiem iedzīvotājam apjoms, ko var iemainīt LB, esot vairāk nekā pietiekams. “Cita lieta būtu citi skaidrās naudas lietotāji, piemēram, labdarības organizācijas, veikali u.tml., bet mēs esam izrādījuši pretimnākšanu un ar lielu gandarījumu palīdzam labdarības organizācijām samainīt savāktos ziedojumus,” norādīja J.Silakalns.
Vai sīknaudai ir nākotne?
“Pašlaik ir arī sākusies diskusija par mazo nominālu – 1 un 2 centu – monētu nākotni – tā saistīta ar portāla Mana balss iniciatīvu, Eiropas līmeņa diskusiju par mazajām monētām, kā arī Latvijas Bankas un profesionālo naudas lietotāju (tirdzniecības uzņēmumu, skaidrās naudas aparātu apkalpotāju, inkasācijas uzņēmumu, banku u.c.) vērojumiem par naudas lietošanas paradumiem,” pauda LB preses sekretārs.
Latvijas Banka regulāri noskaidro sabiedrības viedokli šajā jautājumā, un šā gada augustā 43% Latvijas iedzīvotāju pauda atbalstu idejai atteikties no mazā nomināla monētu izmantošanas, bet 49% bija noskaņoti konservatīvi un piekrita tam, ka šīs monētas joprojām ir nepieciešamas. Salīdzinot ar februāri, par 16 procenta punktiem audzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka mazo nominālu monētas nav nepieciešamas.
Kas notiktu, ja no apgrozījuma izņemtu 1 un 2 centu monētas, izskaidro Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģ. Jansons.
Līdz summai, kas dalās ar pieci, noapaļotas tiktu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summa. Ja summa beidzas ar 1, 2, 6 vai 7, tā tiek noapaļota uz leju, ja tā beidzas ar 3, 4, 8 vai 9 – uz augšu. Piemēram, ja kopējā pirkumu vērtība būs 10.22 eiro, kasē būs jāmaksā 10.20 eiro, tātad tiks ietaupīti 2 centi. Ja preču groziņā būs savāktas preces par 10.58 eiro, kasieris palūgs maksāt 10.60 eiro – šajā gadījumā summu noapaļos uz augšu. Vēl viena būtiska nianse – noapaļošanu piemērotu tikai pirkumiem skaidrā naudā. Norēķinoties ar maksājumu karti, minētajos piemēros no bankas konta atvilktu attiecīgi 10.22 eiro un 10.58 eiro bez noapaļošanas. Pamazām ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu, beigtos arī to lietošana ikdienā.
“Šāda ideja ļautu samazināt skaidrās naudas apstrādes izmaksas, atvieglotu kasieru darbu, ļautu kalt mazāk monētu un tātad ietaupīt dabas resursus, kā arī gluži vienkārši padarītu pircēju ikdienu ērtāku, jo maciņos būtu mazāk monētu,” skaidro Ģ. Jansons.
Praktiskā ziņā pircēju tas neietekmētu, tikai mainītos naudas zīmes, ar kurām pircējs skaidrā naudā norēķinās par pirkumu, proti, būtiski samazinātos nepieciešamība pirkumiem izmantot 1 centa un 2 centu monētas. Savukārt pārdevējiem samazinātos no pircējiem saņemtās skaidrās naudas apstrādes laiks. Laiku pa laikam saskaramies ar situāciju, kad kasieris ir spiests patērēt ilgāku laiku, skaitot no pircēja saņemtās mazo nominālvērtību monētas.
Šādi pirkumu gala summas noapaļošanas noteikumi jau ir ieviesti tādās valstīs kā Somijā, Nīderlandē, Beļģijā un Īrijā.
568 tonnas mazāko centu
Latvijas Banka šo iniciatīvu virzīs aktīvāk brīdī tikai tad, kad būs sabiedrības un profesionālo naudas lietotāju pieprasījums. Kā arī ir jāsaprot, ka idejas būtība ir nevis apaļot cenas, bet apaļot gala čeku norēķinos ar skaidro naudu. Respektīvi, maksājot kasē par visiem pirkumiem kopā, gala summa, atvieglojot kasieru darbu un dabīgā veidā samazinot sīknaudas lietošanu, tiktu apaļota uz augšu vai uz leju. Tas nodrošinātu to, ka cenas netiek apaļotas, līdz ar to nav ietekmes uz inflāciju. Turklāt bezskaidrās naudas norēķinos (veikalā maksājot ar norēķinu kartēm) apaļošanas princips gala summai netiktu piemērots.
Kopumā pašlaik Latvijā ir laistas apgrozībā 586 tonnas 1 un 2 centu monētas. Salīdzinājumam – tās ir aptuveni 400 automašīnas VW Golf.
“Tas ir jautājums arī par vides aizsardzību un dabas resursu saprātīgu apsaimniekošanu, jo mūsu pieredze ar lata monētu apmaiņu liecina, ka līdz šim centrālajā bankā atgriezušās un apmainīts mazāk nekā puse emitēto monētu, un visvairāk neapmainītas ir tieši mazās – 1 un 2 santīmu monētas, kā arī liela daļa no tām ir nozaudētas, iznīcinātas,” stāsta bankas pārstāvis.
Latvijas Banka tomēr aicina cilvēkus būt saprātīgiem – nemēģināt norēķināties par biļeti ar liela nomināla banknoti pie autobusa šofera vai ar maza nomināla monētām nemēģināt nopirkt televizoru. Kā arī atgādina – ja tev ir sanācis iekrāt daudz monētu, dodies uz LB kasēm.
