Zilonis, kurš izmanto čūsku kā lecamauklu, sevi uzspridzinošs putns un ķirzaka, kura smejas par pakritušu lāci. Tā ir tikai daļa no ainām multfilmās, ko Rīgas sabiedriskā transporta pasažieri spiesti vērot gandrīz katru dienu.
“Multfilmas mēdz būt audzinošas, pamācošas, bet šajās multfilmās redzama brutāla agresija – prieks otram darīt pāri. Tam komplektā nāk aizkrāsoti tramvaja logi, kas nolīmēti ar reklāmām, un ir sajūta, ka sēžam kastē,” uzskata vides speciāliste, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Kristīne Āboliņa.
“Es gribētu, lai šī vietā rāda, piemēram, Donaldu Daku,” saka divpadsmitgadīgais rīdzinieks Andrejs Zīlāns. Viņš nav vienīgais, kurš labprāt mainītu saturu, ko ik dienu redzam trolejbusos, autobusos, tramvajos un citos Rīgas satiksmes transportlīdzekļos.
Par ko mēs maksājam?
Monitoru transportā, pēc K. Āboliņas domām, ir par daudz un tas liedz iespēju brīvi izvēlēties – kā pavadīt laiku, esot ceļā. “Tā ir tāda ļaunprātīga sava stāvokļa izmantošana, jo sabiedriskā transporta pārvadāšanas firma var rādīt ko grib, vienalga vai mēs to gribam, vai nē, jo mums jau ir jābrauc ar transportu jebkurā gadījumā. Maksājam par savu braucienu un to, lai varētu pārvietoties, nevis, lai skatītos multfilmas, bet nav jau izvēles. Vienalga, kur nosēdies, ir jāskatās,” saka docente.
K. Āboliņa skaidro, ka ekrānu blīvums transportā pat uzskatāms par sava veida piesārņojumu. “Ekrānu ir par daudz un tas rada vizuālo piesārņojumu. Vide paliek aizvien pieblīvētāka, pārsātinātāka.” Vides speciāliste piebilst, ka ir neskaitāmi daudz veidu, kā monitoros redzamo saturu varētu uzlabot un papildināt: “Ekrāni, protams, ir nopirkti, tāpēc kaut kas tur ir jārāda. Tur trūkst nevis multfilmu, bet informācijas par sabiedriskā transporta maršrutu, piemēram. Varētu parādīt pasažieriem kopējo infrastruktūras tīklu, ne tikai pieturvietas. Ir tādi, kuri brauc reti un viņiem informācija būtu ārkārtīgi noderīga. Tāpat arī agresīvas multfilmas var aizstāt ar filmiņām par drošību uz ceļa un pieklājību transportā.” Lai gan Rīgas sabiedriskajā transportā jau redzama informācija par drošību pārvietojoties, kā arī pamācība, kā rīkoties, ja kāda nevēlama persona traucē citu pasažieru mieru, vides eksperte uzskata, ka ir vēl pietiekami daudz aspektu, par kuriem vajadzētu informēt un izglītot pasažierus.
Multfilmas kā uzmanības novērsējs
Savukārt pieredzējusī bērnu psiholoģe Līga Bernāte uzsver, ka sabiedriskais transports nav vieta, kurā vajadzētu demonstrēt multfilmas: “Ļoti maziem bērniem pirmos divus gadus, piemēram, vispār nevajadzētu skatīties multfilmas tādēļ, ka tajā vecumā uzdevums ir pasauli mācīties un iepazīt caur visām maņām, bet ekrānā viņš tikai skatās un neko pats neizzina. Viss krāsains, aktīvs un bērns kļūst nohipnotizēts, tā vietā, lai skatītos pa logu, redzētu, piemēram, koku lapas vai Daugavā peldošus kuģus. Ja mamma cenšas bērnam nerādīt multfilmas, tad, iekāpjot sabiedriskajā transportā, vairs nav izvēles – bērns tās redz.”
Multfilmas sabiedriskajā transportā novēršot bērnu uzmanību no koncentrēšanās uz svarīgo. “Aizvien vairāk palielinās iespējamība, ka bērns pabrauks garām savai pieturai vai aizskatīsies multfilmu un lēks ārā no transporta pēdējā brīdī, nepaskatoties pa labi, pa kreisi un notiks satiksmes negadījums. Tāpat, iegrimis ekrānā, viņš nepamana, ja kāds cenšas viņu apzagt vai pats, lecot ārā pieturā, aizmirst skolas somu, sporta maisiņu vai ko citu. Sabiedriskais transports nav tā vieta, kur skatīties multfilmas,” saka psiholoģe.
Viņa uzsver, ka nepieciešamību sabiedriskajā transportā pārtraukt rādīt multfilmas pastiprina fakts, ka izvēlētās animācijas filmas ir piesātinātas ar agresiju. “Pēc pētījumiem pierādīts, ka tas, ko bērns redz, ietekmē noteiktus smadzeņu centrus, un, ja dienu dienā skatās kaut ko agresīvu, tad tas veicina un paaugstina agresijas rādītājus. Tas rada stresu. Protams, ģimenes situācija, apstākļi skolā, arī ietekmē bērna agresijas līmeni, taču multfilmas to var pastiprināt,” psiholoģe pamato, atzīstot, ka tikai un vienīgi agresīvu multfilmu skatīšanās bērnu agresīvu nepadarīs, taču ignorēt faktu, ka tās neko pozitīvu bērna attīstībā nedod, nevar ignorēt.
Iekļaujas likuma rāmī
Kā skaidro uzņēmuma Rīgas Satiksme pārstāvis Viktors Zaķis, sabiedriskā transporta monitoros ir redzama trīs veidu informācija. “Pirmā informācija ir par nākamo pieturvietu, par pieturu kopu. Otrs – informācija, kas nāk no Rīgas satiksmes, kas ir saistoša mūsu klientiem, par drošības jautājumiem, pieklājības jautājumiem, par dažādiem jauniem maršrutiem, par ko mēs arī stāstām. Visa pārējā informācija ir nodota ārpakalpojumam ar mērķi, lai šis ārpakalpojums piepilda viņu ar reklāmu, arī atpelnot tos līdzekļus, kas ieguldīti drošības sitēmās kā tādās,” skaidro V. Zaķis. Par mutlfilmām un monitoru saturu kopumā atbildīgs esot RS meitasuzņēmums Rīgas acs.
Uz jautājumu, vai RS ir iespējams ietekmēt, lai multfilmas būtu bez agresijas, V. Zaķis atbild: „To, ko jūs gribat, tas man atgādina drusciņ tādus padomju laikus, kas saucas cenzēšana. Reklāmām ir noteikti nosacījumi, kurus nedrīkst pārkāpt. Ir reklāmas likums, kurš, piemēram, aizliedz vardarbību, alkoholu, narkotikas, ieročus. Ir kaut kādas lietas, kas ir aizliegtas, kuras reklāmisti ievēro. Pārējais, kas nav aizliegts, tas ir atļauts.” Pienākums sekot līdzi saturam ir Rīgas acij. “Esam nodevuši šīm te trešajām personām, kuri ir profesionāļi. Viņu pienākums būtu sekot līdzi un piesaistīt saturu. Par saturu vienmēr var strīdēties, vai viņš ir labs vai nē. Ja mēs esam nodevuši trešajām personām šo te, tad mēs nevaram iejaukties un pat uzskatām, ka tas būtu nepareizi, kamēr tas ir likuma rāmī,” norāda V. Zaķis.
Rāda arī visu citur
Sazināties ar Rīgas aci telefoniski neizdevās. Tāpēc sūtījām uzņēmumam e-pastu, lūdzot skaidrot, kā tiek izvēlēts saturs, ko raidīt monitoros un, kāds ir pamatojums tieši šo, jau iepriekš minēto, multfilmu izvēlei. Rīgas acs atbildē skaidrots, ka multiplikācijas filmas izvēlētas pēc tā, kādā vecuma kategorijā tās iedalāmas, kā arī iegūtās starptautiskās balvas ir viens no iemesliem, kas pamato izvēli. Piemēram, animācijas sērijas “Bernards” par neveiklo lāci tā ražotājs Spānijas animācijas studija BRB International kategorizē kā ģimenes animācijas filmu, kas nozīmē, ka vecuma ierobežojums nepastāv. Tāpat arī monitoros redzamā “Gazoon” iekļauta bez vecuma ierobežojuma kategorijā. Tātad – piemērotas visa vecuma sabiedriskā transporta izmantotājiem. Atbildē uzskaitītas arī valstis kā labais piemērs, kurās pārraida šīs animācijas filmas. Tostarp ir gan pārējās Baltijas valstis, gan Norvēģija, Baltkrievija, gan Japāna. Kā arguments minēts arī seriāla „Gazoon” izmantojums aviokompānijās Portugālē, Āzijā un Tuvajos Austrumos. Tātad galvenais animācijas filmu izvēles arguments ir to izvēle citās pasaules valstīs un vēlamā skatītāju vecuma neierobežošanas iespēja.
