“Es sāku strādāt pirmajā kursā, jo man bija pārāk daudz brīva laika. Protams, varēju sēdēt bibliotēkā un padziļināti apgūt nepieciešamo, bet es izvēlējos šo laiku pārvest naudā,” MansMedijs reportieru veiktajā aptaujā atzīst kāds Rīgas tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes students.
Līdzīga aina atklājas arī daudzu citu aptaujāto studentu atbildēs. Tas rada jautājumu par kvalitātes prasībām daļā no studiju programmām, ja reiz tās tiešām ir tik viegli savienojamas ar nepilnas un pat pilnas slodzes darbu.
Uz pusi mazāk laika
Pēc Augstskolu likuma pilna laika studijām atbilst 40 kredītpunkti vienā akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā pavadītas mācoties. Aptaujas rezultāti rāda – procentuāli lielākā daļa studentu studijām lielākajās valsts augstskolās velta uz pusi mazāk.
Aptaujā piedalījās studenti no tādām augstskolām kā Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Vidzemes augstskola (ViA), Liepājas universitāte (LiepU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un Latvijas Kultūras akadēmija (LKA). Piemēram, Kultūras akadēmijā studējošie mācībām vidēji veltot 29 stundas, savukārt Liepājas universitātē – 25. Vidzemes Augstskolā un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā studenti mācoties aptuveni 22 stundas. Lielākais mācībām veltītais skaits pēc atbildēm novērojams tieši RSU, kur studenti mācībām velta aptuveni 30 stundas.
Amplitūda studijām veltīto stundu skaitam, ko norāda paši studenti, ir plaša. Piemēram, kāds medicīnas students mums raksta, ka mācoties 100 stundas, no kurām 55 vidēji pavada augstskolā, cits studijām programmā “Multimediju komunikācija” veltot vien astoņas. Šīs programmas vadītājs Alnis Stakle apgalvo, ka konkrētā studiju programma un lekciju apjoms sastādīts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. “Grafiks ir dažāds, ir dienas, kur lekcijas ir no paša rīta līdz pat septiņiem vakarā,” viņš turpina, “protams, grafiks nav piemērots pilna laika darbam, studentam ir jāizvēlas. “
Var ietekmēt negatīvi
“Ja tā ir ar nozari nesaistīta vieta, tad tas noteikti ietekmē kvalitāti un, manuprāt, negatīvi. Jāsaka, ka cilvēka kapacitāte cilvēkiem ir dažāda – citam pašas studijas ir par daudz, bet citam pietiek resursa arī darbam. Tomēr, ja darba attiecības ir obligāts priekšnosacījums tīri finansiāli, lai varētu studēt, tad jautājumu nav. Tad vienkārši ir jāstrādā. Tas, protams, rada ietekmi [uz studijām],” skaidro izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Lielākoties studenti izvēlas apvienot pamatstudijas ar darbu (visbiežāk – pusslodzes) tieši naudas dēļ, daļai tas nepieciešams arī studiju maksas segšanai. Tā par vienu akadēmisko gadu valstī svārstās no 1050 līdz pat 11500 eiro.
Nepieciešama nauda studijām
“Es sāku strādāt ar mērķi, ka tas būs tikai vasaras darbs, un no septembra atgriezīšos pie studijām, bet tas pamatīgi ievilkās,” atklāj Elgars Āboliņš, kurš 40 stundas nedēļā strādā par vecāko bārmeni kafejnīcā. 2015./2016. mācību gada sākumā Elgars uzsāka studijas Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas fakultātē, bet otrā gada beigās pameta – studijas esot sākušas traucēt darbam.
Savukārt Darjai Luņevai, kurai kopš pirmā kursa ir nodrošināta budžeta vieta RTU, paralēli studijām nākas strādāt uz pusslodzi, jo nepieciešami līdzekļi gala darbam mācību ietvaros. “Mans galvenais mērķis ir sakrāt naudu, lai varētu uzšūt kolekciju skolas darbam,” stāsta studente un pārdevēja-konsultante apģērbu veikalā.
“Pagājušajā gadā es samaksāju apmērām 500 eiro par visiem materiāliem,” lēš Darja, “šogad sanāks mazliet lētāk, jo jau zinu, kur ir jāiepērkas.” Minimālā alga valstī ir 380 eiro, un, lai Darja spētu apmaksāt izdevumus par prasītajiem septiņiem modeļiem, neskaitot ikdienas izdevumus, jāstrādā divi mēneši.
Spriež par kredītiem
Viens no Latvijas Studentu apvienības (LSA) Sociālā virziena uzdevumiem ir nodrošināt iespēju studēt visiem jauniešiem Latvijā. Nesenajā tikšanās ar SEB bankas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem spriests par to, kā atvieglot pieteikšanos studiju kredītam. Pašlaik mēnesī iegūstamā summa ir pielīdzināta minimālajai algai, informē LSA sociālā virziena vadītājs Matijs Babris. “Mūsu mērķis būtu palielināt arī šo summu, jo mēs uzskatām, ka students īstenībā tērē vairāk naudas kā parasts strādnieks. Mēs vēlamies, lai studentam būtu pieeja studijām,” viņš škaidro.
Primārais iemesls, kāpēc studenti strādā, ir sociālie apstākļi, viedoklī dalās Vidzemes augstskolas (ViA) Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors Ilgvars Ābols. “Ja vecāki nespēj finansiāli nodrošināt, viņi arī nespēj garantēt studējošo kredītu, ko arī nemaz nevar saņemt, jo bankai vajag garantijas un veidojas apburtais loks,” viņš saka.
Gūst vērtīgu pieredzi
Elvijs Vanags studē mehatroniku RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē un ir pirmais kursā, papildu valsts finansētām studijām saņemot arī stipendiju. Darbu uz pusslodzi uzņēmumā, kas nodarbojas ar iekārtu automatizāciju, viņš sāka septembra vidū pēc prakses vasaras garumā. Lai arī nodarbinātība ietekmē studiju kvalitāti tādā veidā, ka atliek mazāk laika sagatavoties gaidāmajiem darbiem, Elvijs strādā ar programmu tieši saistītā jomā, un tam ir zināmi ieguvumi.
“No praktiskā viedokļa iemaņas šādā veidā var iegūt daudz ātrāk, jo es, teiksim, jau tagad daru tās lietas, kas man tiks mācītas nākamajā semestrī,” viņš uzsver, “un tur man būs ļoti liels bonuss, jo nevajadzēs ieguldīt papildu laiku [apguvei].” Tai pat laikā Elvijs neslēpj – neatliek laika nekam citam.
“Mēs pozitīvi skatāmies uz to, ka studenti veic praksi kvalitatīvi. Proti, savieno studiju virzienu ar darbu uzņēmumā, kas ir konkrētajā nozarē, kurā students veic darbu,” Latvijas Studentu apvienības redzējumā dalās Matijs Babris, “ideālākajā gadījumā par to tiek saņemti kredītpunkti.”
Taču “MansMedijs” veiktās aptaujas rezultāti liecina – apmēram puse respondentu strādā ar studiju programmu nesaistītā jomā. Turklāt darbā pavada vidēji tikpat vai vairāk laika kā mācoties.
Strādā pat citā valstī
“Diploms ir kā studiju posma noslēguma apliecinājums, tas ir dokuments par iegūto izglītību. Tas nav kā automātiska ieejas biļete indivīda sapņu darbā,” uzskata Evelīna (nevēlas atklāt uzvārdu), kura teorētiski studē pilna laika klātienē Vidzemes augstskolā, bet strādā ne tikai ar studijām nesaistītā darbā, bet pat citā valstī.
“Kad biju Latvijā, runāju ar programmas vadītāju, vai tos divus kursus varētu apmeklēt caur Skype vai caur papildu individuālajiem darbiem un vai tad ir jāslēdz līgums par kaut kādām attālinātām studijām,” par pašas iniciatīvu pirms pārvākšanās uz Vāciju, stāsta Evelīna. Tā kā Vidzemes augstskola nepiedāvā attālinātas studijas, viņa uzrunāja attiecīgo kursu pasniedzējus, kuri piekrita, ka Evelīna lekcijās var piedalīties ar Skype starpniecību.
Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors Ilgvars Ābols ir pārliecināts, ka studentiem, kas mācās un strādā, nav priekšrocību. “Reizēm pilna laika students, kas nestrādā un it kā velta visu laiku mācībām, nemaz tām nevelta tik daudz laika. Tas, kas ļauj maiņu darbu savienot ar mācībām, ir lekciju grafiks visam semestrim, līdz ar to studenti savu maiņu darbu var pakārtot lekciju grafikam,” viņš saka.
