“Spēļu zālēs esmu bijis ļoti daudzas reizes. Tas īsti neaizrauj, bet dažreiz patīk tur iegriezties. Man ļoti reti prasa dokumentus. Ja nu tomēr paprasa, es parādu rollera tiesības, kuras izskatās tāpat kā mašīnas tiesības – viņi paskatās uz manu bildīti un ielaiž,” savā pieredzē dalās septiņpadsmitgadīgais Artūrs.
“Parasti eju nevis viens, bet ar draugiem, runāju zemākā balsī, mēģinu izskatīties vecāks – sakārtot matus vai saģērbties citādi. Īpaši vienkārši tas ir tad, kad ejam mūsu pilsētā – apsargs pazīst manus draugus, kuri ir jau pilngadīgi, ielaiž mani līdz ar viņiem. Ja tu izskaties vecāks nekā esi, domāju, ka tas var sanākt ik vienam,” stāsta puisis. Gadās arī tā, ka Artūram nākas palikt aiz durvīm, tomēr viņš atklāj, ka tādi gadījumi ir ļoti reti. Artūrs ir pabijis spēļu zālēs Joker, Fenikss, Midas un citos – Aizkrauklē, Lielvārdē, retu reizi arī Rīgā.
Uz iestāžu durvīm, kurās pieejamas dažāda veida azartspēles, lieliem burtiem rakstīts, ka “personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, ieeja liegta”’. Bet, cik šis liegums ir spēcīgs? Vai bez dokumentiem un bez vajadzīgā vecuma līdzīgi kā Artūrs var tikt iekšā spēļu zālēs? To pārbaudījām arī mēs.
Ir nedaudz drēgna trešdienas pievakare, pulksten 17. Eksperimenta pirmais “trusītis” ir Beatrise – 17 gadus jauna, diezgan maza auguma meitene ar gariem, cirtainiem matiem. Viņa ir droša un runātīga, apņēmības pilna sasniegt iecerēto. Gājienu sākam Matīsa ielā, izvēlētas tiek 8 spēļu zāles pēc nejaušības principa – vairāki Fenikss, Olympic Casino, Aladins, Klondaika. Atrast tās nemaz nav grūti, teju uz katra stūra Rīgā mirdz kāda spēļu zāle, vilinot garāmgājējus ienākt, pasildīties, padzert kafiju, paspēlēt. Tā arī Beatrise – ies iekšā un teiks, ka tikai uz kafiju.
Izrādās, ka attaisnojumus domāt pat nav vajadzīgs. Meitene, iegājusi spēļu zālē Zilais Dimants, pavisam brīvi un netraucēti var doties pie spēļu aparātiem. Apsarga pie ārdurvīm nav un sieviete, kas strādā bārā, aizrāda Beatrisei tikai par to, ka meitene apsēdusies pie jau rezervēta aparāta, saka, lai pārsēžas. Beatrise novēro, ka spēļu zālē šajā laikā ir kādi 4-5 cilvēki, kas iegrimuši spēļu varā un zaudējuši jebkādu saistību ar ārpasauli.
Guntis Libers, spēļu zāles Zilais Dimants jeb SIA “DLV” sabiedrisko attiecību vadītājs, par notikušo ir sašutis: “Esmu nepatīkami pārsteigts, ka mūsu zālē nepilngadīgajam ir izdevies iekļūt un mēs jūsu eksperimentā esam izgāzušies.” Viņš skaidro, ka uzņēmums regulāri veic noteiktas metodikas pārbaudes, lai kontrolētu, cik kvalitatīvi darbinieki izpilda savus tiešos darba pienākumus. Lai arī varētu šķist, ka dažkārt gan šādi, gan citā veidā uzņēmumi dzenas pēc klientiem, šis neesot tas gadījums. “Ir administratīvie sodi un, ja pārkāpums atkārtojas, konkrētajai spēļu zālei var tikt atņemta licence. Tas nav izdevīgi nevienam,” atzīst G. Libers. Atsevišķos gadījumos darbinieks var tikt atbrīvots no darba, tomēr tad gan ir jāveic pārbaudes un jāpierāda, ka likumu pārkāpšana notiek apzināti un regulāri. Apsargu nepieciešamība nav obligāta, G. Libers skaidro: “Darbinieku slodze tiek analizēta un tad izlemts, vai var bārmenis tikt galā ar papildus uzdevumu – dokumentu pārbaudi.”
Pieejams arī viens Fenikss
Pēc šāda eksperimenta sākuma domājam – vai tiešām iekļūšana spēļu ellēs būs tik viegla? Tomēr izrādās, ka tā viss nav. Visās nākamajās divu stundu laikā apstaigātajās spēļu zālēs apsargi nav pielūdzami – ja nav atbilstošu dokumentu, nav spēļu. Lai cik ļoti Beatrise censtos, apsargi nepadodas meitenes lūgumiem sasildīties, iedzert kafiju vai nevainīgi maliņā pagaidīt draudzeni.
Nu eksperimenta dalībnieka Krista kārta – varbūt džekiem ar to iešmaukšanu vieglāk? Krists gan atšķirībā no Beatrises ir nedaudz kautrīgāks, ieiet kazino – pajautā, vai var iedzert kafiju bez dokumentu rādīšanas, un, ja nelaiž – nelaiž, garās runās neieslīgst. Trijās no četrām spēļu zālēm puisim palūdz doties uz izeju, bet pēdējā tomēr “nospīd”. Tas ir Maskavas ielas Fenikss. Te Krists tiek ne tikai garām apsargam bez dokumentu rādīšanas, bet arī pie bārmenes aicinājumiem uzspēlēt: “Jūs nespēlēsiet? Kafija maksā vienu eiro, bet, ja spēlējat, tad ir bez maksas.” Šis laikam ir no tiem gadījumiem, kad jaunietis radījis par sevi vecāka cilvēka iespaidu.
Sazināmies ar SIA Alfor un SIA Admirāļu klubs vadību, kam pieder Fenikss Laimētava. Uz mūsu jautājumiem par notiekošo saņemam īsu e-pasta atbildi: “SIA Admirāļu klubs vadība par jūsu aprakstīto situāciju pašlaik nekādus komentārus sniegt nevar.”
Aicina jaunie
šus būt atbildīgiem
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) aicina jauniešus būt sociāli atbildīgiem un ziņot par iestādēm, kurās regulāri iekļūst nepilngadīgie. Pilnībā uzraudzīt katras iestādes darbību nav iespējams. Latvijā pašlaik to ir 310, no kurām 152 spēļu zāles un 5 kazino atrodas Rīgā. Otrs lielākais skaits (15) atrodas Daugavpilī, tad seko Liepāja, Jelgava, Ventspils. “Mēs veicam pārbaudes izlases kārtībā, to dara arī pašvaldības policija. Īpaši jau nedēļas nogalēs, vēlās vakara stundās,” stāsta inspekcijas vadītāja Signe Birne. Pārkāpumus atrast neizdodas visai bieži, kas liek cerēt, ka tādu nav vai – ir maz.
Personām, kas nav sasniegušas 25 gadu vecumu, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments pirms alkohola vai tabakas iegādes, bet ar azartspēļu iestādēm ir citādāk, tur regulējums nav tik stingrs. “Ir lietas, kas ir noteiktas un kuras ir jāievēro, bez tā, vai tevi pieķers vai nepieķers,” tā Jānis Ungurs, IAUI Juridiskā departamenta direktors.
Par nepilngadīgajiem, kuri reidos tiek atrasti, spēlējot aparātus, inspekcijas vadītāja stāsta: “Parasti tie nav cilvēki ar bērnišķīgu seju. Varbūt ir tie 16 gadi, bet puisis ir divi metri augumā, spalvainām krūtīm un kārtīgi noaugušu bārdu. Es esmu redzējusi puišus tādā vecumā. Tāpat arī meitenēm – uzkrāsot meikapu un uzvilkt košākas drēbes. Apsargs, protams, var kļūdīties.” Jāpiemin, ka tikpat bieži ir situācijas, kad tiek parādīti viltoti dokumenti vai ļoti līdzīga drauga/draudzenes ID karte.
Katrā spēļu zālē vai kazino vismaz divas reizes gadā inspekcijas darbinieki ierodas negaidītā vizītē, lai izvērtētu situāciju. Ja par kādu konkrētu iestādi tiek saņemta sūdzība, pārbaudes notiek biežāk. “Apskatām video novērošanas kameru ierakstus – pārbaudām, vai cilvēks ir ielaists vispār bez dokumentiem, vai tomēr tie ir rādīti, bet nav bijuši īstie. Pārbaudām, kāds ir bijis ielaišanas iemesls,” skaidro S. Birne. Sods, kas ir piemērots personai, kura ielaidusi nepilngadīgo – 700 eiro (maksimālais). Pats nepilngadīgais gan nekā netiek sodīts.
