“Veidojot pirmo epizodi, es domāju, kas tā tāda varētu būt, un man likās, ka loģiski būtu sākt ar seksa vēsturi. Lai nu kādu vēsturi, tomēr seksa vēsturi vajadzētu vidusskolā mācīt, cilvēki varbūt vairāk klausītos vēstures stundās, kā sacīt jāsaka,” smejoties par podkāsta “Lielās Sekspektācijas” satura izveidi stāsta Ance Tarvida. Atpazīstamību Ance ir ieguvusi mikroblogošanas vietnē Twitter, kur viņas ieraksti izpelnījušies arī daudzus nelabvēlīgus komentārus. Tviterī viņa ik dienu izsakās par dažādām aktuālām tēmām, iesaistās diskusijās un stāsta par savas dzīves notikumiem un Ancei ir nepilni 11 tūkstoši sekotāji.
Ance Tarvida ir 31 gadu veca. Viņas dzimtā vieta ir Zaļenieki Jelgavas novadā, kur, kā saka viņa pati, ir dzīvojusi pusmūžu, taču jau vairākus gadus Ance pārvākusies uz dzīvi Rīgā.
Augstāko izglītību ieguvusi Rīgas Stradiņu universitātē, kur absolvējusi studiju programmu “Multimediju komunikācija”. Dažādu dzīves šķēršļu dēļ tas viņai prasījis aptuveni astoņus gadus. Ilgus gadus strādājusi kā manikīra speciāliste, taču šobrīd Ance ir kopīraitere (copywriter) jeb raksta dažādus mārketinga tekstus, nodarbojas ar sociālo tīklu menedžēšanu, kā arī reizēm raksta žurnālam “Klubs”.
Par ko ir “Lielās Sekspektācijas”?
Pirmā podkāsta “Lielās Sekspektācijas” epizode iznāca šā gada februārī un šobrīd pieejamas jau piecas epizodes. Kā reiz Twitter rakstīja pati Ance, tad podkāsts ir “par un ap seksu (un arī attiecībām)”. Līdz šim tajā ir aplūkoti tādi temati kā seksa rotaļlietas, intīmpreces, platforma “OnlyFans”, poliamorija un brīvās attiecības, kā arī seksuālu prakšu kopums BDSM. Unikalitāti podkāstam sniedz tas, ka katrā epizodē Ance klausītājiem vēsta par seksa vēsturi, skaidro nosaukumus (piemēram, kas ir poliamorija), kā arī gandrīz katrā epizodē ir viesi, kuri dalās savā pieredzē.
Ance savā Twitter profilā laiku pa laikam ir rakstījusi par tā saucamajām “neērtajām tēmām”, tās ir, sekss, seksuālas attiecības, intīmpreces. Atsauksmes par rakstīto bija dažādas. “Protams, bija kaut kādi cilvēki, kas man pateica, ka tas ir drausmīgi, par to nevajag runāt publiski un ak, Dievs, ak, Dievs, ak Dievs!. Lielākā daļa to komentāru, ko es saņēmu, tomēr bija no cilvēkiem, kuriem interesē tās lietas un, kuri vēlas veidot dialogu par to visu – seksu, seksualitāti, un visām tām saistītajām lietām,” stāsta Ance.
Pēcāk Ance radīja arī bloga ierakstu “Vai viegli būt jaunam?”, kur rakstīja, ka seksā ir svarīgi piedalīties, uzņemoties iniciatīvu, gan vīrietim, gan sievietei. Bloga ieraksts pievērsa žurnāla “Klubs” uzmanību, kas piedāvāja sadarbību – rakstīt žurnālā rakstus par seksu.
“Lielākais paldies gan jāsaka [platformas] TikTok algoritmam, kas vienkārši piedāvāja mazus video sižetus, kur citi cilvēki veido podkāstus tieši par to pašu, bet ārzemēs – par seksu, par attiecību dažādām formām, par dažādām cilvēku seksualitātēm,” norāda Ance. Platforma TikTok arī likusi pieņemt gala lēmumu – radīt podkāstu “Lielās Sekspektācijas”, ar mērķi sniegt cilvēkiem saturu, kur viņiem ir iespējams ne tikai uzzināt par un ap seksu, bet arī pasmelties idejas un saprast – ar ko sākt, ko nopirkt, no kā izvairīties, kas varētu patikt.
Lielās ekspektācijas vai tomēr sekspektācijas?
Podkāsta nosaukums “Lielās Sekspektācijas” Anci ir uzrunājis, jo ir vairāk kā skaidrs, ka “sekspektācijas” ir atvasinājums no “ekspektācijas”.
“Tas ir vienkārši kaut kādā veidā savienojams ar to, ka mums katram ir kaut kādas milzīgas ekspektācijas par to, kas seksā notiks, no sērijas, ka “labs sekss ir tikai tad, ja…”, es tagad runāju par kaut kādām stigmām, stereotipiem, ka mums, it īpaši pret jaunajiem partneriem, ir nenormālas ekspektācijas un mēs gaidām, ka neiepazīstot mūs vai mūsu ķermeni, pirmajā otrajā vai trešajā reizē tur būs uguņošanas, aizmirstot to, ka sekss un intīmās attiecības, kā tādas, prasa ļoti lielu komunikāciju. Un tikai tāpēc, ka pirmā, otrā un trešā reize nav bijusi lieliska, tev “nenorauj pauri”, tas nenozīmē, ka tās pārējās reizes nevar būt lieliskas,” stāsta Ance.
Nosaukumu viņa saista ar cerību, ka podkāsts lielā vai mazākā mērā palīdzēs šīs “sekspektācijas” piepildīt, vai arī sniegs kādu noderīgu padomu.
Seksa vēsture un viesi
Seksa vēsture viņu piesaistīja, kad reiz izlasījusi faktu par kādu valdnieci Izabellu, kas 1601. gadā pieteikusi protestu, ka nemainīs savu apakšveļu, līdz netiks ieņemta Ostende (pilsēta Beļģijā), pagāja trīs gadi, un arī radās bēšas krāsas apakšveļa. Uzzinātais fakts ieinteresējis tik ļoti, ka sākusi pētīt visu pārējo seksa vēsturi, kas licis vairāk pamanīt un saprast, kur cilvēki atrodas šobrīd, un kā bijis agrāk.
Ance atzīst, ka ir svarīgi katrā epizodē pirmajā daļā sniegt nelielu, taču objektīvu informāciju par to, kas ir kas, līdz ar to viņa meklē sev nepieciešamo akadēmisko materiālu datu bāzēs. Taču, ja informācija ir vairāk izklaidējoša un meklēta interneta portālos, tad vienmēr tiek pārbaudītas atsauces un tas, cik daudz autors ir veltījis laiku izpētei, lai nebūtu tikai kāda cilvēka domu izklāsts.
Savukārt cilvēkus, kuri piedalītos podkāsta epizodēs, Ance meklē caur Twitter. Mēdz būt tā, ka ir jāveic pamatīga izpēte, lai konkrētam tematam atrastu atbilstošas personas, taču, vai cilvēki ir gatavi atklāties un dalīties savā pieredzē – ir ļoti atkarīgs no attiecīgās epizodes tēmas.
“Protams, tas nav tāpat kā jautājot, lai pastāsta par saviem pieciem mīļākajiem ēdieniem, tā ir lieta, par ko cilvēki nekaunās vai tur neveidojas kaut kāda stigma, vai cilvēki nebaidās par to, ko citi par viņiem padomās,” norāda Ance.
Viņa atzīst, ka kaunēšanos ļauj pārvarēt tas, ka podkāsts ir pieejams tikai audio formātā, ja uzrunātie cilvēki zina, ka viņus neredzēs, bet tikai dzirdēs, tad lielākoties viņiem nav baiļu vai uztraukuma dalīties ar savu pieredzi.
Negācijas pret pozitīvām atsauksmēm
Negācijas un sliktus komentārus par sevi un podkāstu, ko Ance saņem Twitterī, viņa cenšas uztvert mierīgi un ar humoru, reizēm atbildot uz personas negācijām ar kādu dzejoli.
“Es vienkārši laikam esmu pieradusi. Agrāk drausmīgi pārdzīvoju, tur bija puņķi un asaras, ka nu viss – dzēšos ārā no Twitter. Arī kaut kad esmu izdzēsusies komentāru dēļ, burtiski uz kaut kādu dienu, kas ir nožēlojami. Ar laiku iemācies sadzīvot, it īpaši, ja tas sekotāju skaits ir tik liels, jo tie komentāri būs negatīvi par “da jebko”, ko es ierakstīšu, vienalga, vai es runāšu par seksu, vai, cik saulaina diena ārā. Ja es pateikšu, cik saulaina diena ārā, man kāds atbildēs: “Ance, ej dirst, jo tā saulainā diena tur neko manā dzīvē vairs nemainīs, ko tu no sevis iedomājies, saule nespīd tikai tev.”,” smiedamās stāsta Ance.
Taču slikto “pārsit” daudzās labās atsauksmes un komentāri, ko Ance saņem par podkāsta izveidi un tēmām, kas tajā tiek pārrunātas.
“Populārākais atsauksmju ziņā ir bijis intīmpreču podkāsts, kur bija divas dāmas, bijušās darbinieces SexyStyle veikalā, kuras arī konkrēti pateica – vēlams pirkt šo, izvairīties no šī, šis ir labākais, šis nav tik labs, šādam mērķim vajadzēs to, tādam mērķim vajadzēs to. Man nāca pateicības vēstules par to podkāstu, no sērijas “ar vīru klausījāmies” vai “es klausījos un tagad zinu, ko man vajag pirkt”, jo daudziem tomēr, arī man pašai, ir neērti viens pret vienu konfrontācija ar to pārdevēju, it īpaši intīmpreču veikalā, kur tu esi tādā trauslā stāvoklī,” norāda Ance.
Labās atsauksmes un ieteikumi ļoti palīdzot veidot podkāstu, jo tas sniedz idejas nākamajām epizodēm un tēmām, kas cilvēkiem varētu interesēt.
Sekss Latvijas sabiedrībai kā tabu tēma
Ance norāda, ka izvairīšanās no sarunām par un ap seksu, kaunēšanās par to, ir saistāma ar padomju laikiem, kad pastāvēja uzskats, ka “padomju laikos seksa nebija”, līdz ar to, viņasprāt, mēs dzīvojam tādā stigmātiskā un vairāk vai mazāk tomēr konservatīvā sabiedrībā.
“Runājot jau arī par to, ka kāds pasaka: “Hej, nu par šo nav labi runāt, jo tā ir kaut kāda briesmīga tēma”, tu vari jau arī pajautāt: “Kāpēc tev tā šķiet briesmīga tēma?”. Ja vienlaikus saka – sievietes galvenais darbs ir radīt bērnus, bet, kā tad tie bērni rodas? Tad varbūt labāk, lai tas ir patīkams process, kādā tas bērns rodas, nekā – ā, nu izslēgsim gaismu, divas reizes iebāžam, izbāžam, un viss – bērns ir radīts,” skaidro Ance.
Arī psiholoģe, veselības veicināšanas konsultante Inese Klote, kas ir klausījusies visas podkāsta “Lielās Sekspektācijas” epizodes, atzīst, ka attieksmi ir ietekmējuši padomju laiki un vēsturiskais griezums kopumā. “Mēs esam tā mazā tauta, kas cietusi no visdažādākajām varām, kas vairākus gadus staigājušas cauri un bīdījušas savus noteikumus. Esam iemācījušies baidīties un būt aizdomīgi pret visu. Protams, mēs arī esam diezgan tāda, kā parāda pēdējā laika notikumi it īpaši, konservatīva tauta. Mēs cenšamies vairāk iestāties par tradicionālām vērtībām, kas arī ir ļoti labi, bet tas dod daudz vietas kaut kādiem aizspriedumiem, stereotipiem, kas pēc tam noved pie agresijas.” norāda psiholoģe I. Klote.
Vai par seksu ir jārunā?
Psiholoģe uzsver, ka par to ir svarīgi runāt kaut tikai tāpēc, ka Latvija visā Eiropā ir ar vieniem no visaugstākajiem rādītājiem seksuāli transmisīvu infekciju saslimšanā, kā arī Latvija ir pirmajā vietā ar jauniem HIV gadījumiem, līdz ar to situācija par un ap seksu Latvijā ir diezgan bēdīga.
“Jo vairāk mēs par kaut ko nerunājam, jo vairāk tas kļūst par tabu, jo vairāk tam notiek kaut kādas sekas. Būtībā, jo vairāk mēs par to nerunājam, jo vairāk mēs par to nerunājam, lai gan tas nenozīmē, ka tas pazūd, patiesībā tā problēma samilzt un samilzt,” uzsver psiholoģe.
Sabiedrībai vajadzīgs podkāsts
Runājot par podkāstu, psiholoģe atzīst, ka Ance ir paveikusi fantastisku darbu, viņa uzsver, ka “tas nav tāds “bla, bla, bla” tagad ātri parunāsim, bet tiešām ļoti pārdomāts, kvalitatīvs saturs,” tāpēc arī vajadzīgs, jo līdz šim Latvijā niša bijusi brīva.
“Man ļoti patīk, ka šajā podkāstā viscaur vijās piekrišana. Tas varētu būt tāds kā atslēgvārds, ko varētu nebeigt vien uzsvērt. Piekrišana – tas nozīmē, ka pilnīgi visi iesaistītie ir spējīgi pieņemt lēmumu, ka viss notiek pēc to pieaugušo cilvēku izvēles, visi ir mierā ar to, kas notiek, nevienam netiek darīts pāri – tas tur ļoti tiek akcentēts, un tas ir kaut kas tāds, kas pietrūkst, piemēram, visos romānos, kurus mums tik ļoti patīk lasīt. …tad kāpēc gan ne? Galu galā, tā ir viena no dzīves pamatbaudām. Mums kā cilvēkiem būtu jābūt ļoti pateicīgiem, ka mēs no šī seksa varam dabūt arī baudu, ne tikai to izmantot kā vairošanās instrumentu,” pārdomās dalās psiholoģe.
I. Klote arī norāda, ka podkāstam vērtību sniedz Ances ieturētā neitralitāte, jo nevienā no epizodēm nevar just spiedienu no runātājiem, neviens neliek uzsākt, piemēram, brīvas attiecības, tieši pretēji – podkāsts izglītojoši informē.
“Lielās Sekspektācijas” – iedrošinājums
Psiholoģe norāda, ka podkāsts palīdzētu cilvēkiem būt atklātākiem un tos iedrošinātu. “Mēs it kā no vienas puses esam tik šausmīgi tikumīgi, nerunājam un “kuš, kuš” par visu, kas saistās ar šīm tēmām, bet tajā pašā laikā Karīna Račko “laiž ārā” vienu bestselleru pēc otra. Un nu, kā tas iet kopā? Un tad ir tā kā viens, kas notiek virspusē, un otrs, kas patiesībā notiek, ko cilvēki grib un kas viņiem interesē, bet viņi negrib atzīt,” stāsta I. Klote.
Tāpat arī psiholoģe atzīst, ka podkāsts var strādāt kā laba funkcija – veicinot izpratni par dažnedažādām tēmām, kas saistītas ar seksu, tādējādi mazinot aizspriedumus un naidu.
“Un tad šeit ir tā lieliski, tu vari atrast šo pieaugušajiem domāto podkāstu, un klusībā klausīties, nevis lasīt apšaubāmu literatūru vai meklēt kaut ko internetā, bet tiešām kāds ir apkopojis visu šo informāciju, un pat atradis reālus cilvēkus, ar reāliem stāstiem. Es domāju, ka tas ļoti var iedrošināt. Tieši uz labām lietām, labāk sevi iepazīt un saprast, varbūt arī kļūt pieņemošākam,” piebilst psiholoģe.
Kam piemērots?
Runājot par podkāsta auditoriju, Ance stāsta, ka statistikā šobrīd pamata auditorija viņai ir cilvēki no 20 gadiem, kur 65% ir sievietes, bet 32% ir vīrieši, taču 2% nav precizējami. Viņa gan atzīst, ka priecātos, ja podkāstu vairāk patērētu jaunieši un arī vīrieši, lai gan norāda, ka arī 32% ir diezgan daudz.
Savukārt psiholoģe uzsver, ka, ņemot vērā podkāsta šī brīža satura, piemērota auditorija ir pieauguši cilvēki, kuriem ir sekss, vai vēl nav, taču tas interesē.
“Ja par vecumu, tad, manuprāt, šis noteikti ir 18+ podkāsts. Ja par jauniešiem, tad tiem, kuri tikai nesen uzsākuši dzimumattiecības, no sākuma būtu jāvelta laiks saprast savas vēlmes bez rotaļlietām, tad pamazām var sākt eksperimentēt un pāriet uz nākamajiem līmeņiem,” norāda psiholoģe I. Klote.
