Uz šo četrstāvu ēku ar smaidu sejā un prieku nāk dažāda vecuma bērni. Tā varētu raksturot Tehniskās jaunrades namu “Annas 2”. Nosaukumam ir visciešākā saistība ar tā atrašanās vietu Annas ielā Rīgā un nams labi iekļaujas arī Miera ielas republikā – vienā no Rīgas radošajiem kvartāliem.
“Annas 2” ēkas otrajā stāvā atrodas neliela auditorija ar vairākiem galdiem un krēsliem. Viena siena ir nokrāsota zaļā krāsā un uz tās fona tiek filmēti video. Šeit izvietots apgaismojums, kas ļauj attēlu izveidot kvalitatīvāku. Stūrī atrodas statīvs ar kameru. Te dzimst jaunas animācijas filmas. “Anima” latīniski nozīmē „atdzīvināt”. Bērniem ir iespēja veidot savu multenīti, padarīt dzīvu visu, ko vēlas. Zīmējumi, plastilīna un aplikācijas tēli, domas, dzejoļi sāk savu dzīvi fantāziju pasaulē. Animācijas studijā audzēkņi iemācās veidot tēlus un tos animēt, attīsta māksliniecisko un estētisko gaumi.
Animācijas pulciņu apmeklē aptuveni 80 bērnu. Viņi pasniedzējas animatores Ilzes Ruskas vadībā veido savus stāstus, klausoties Mocarta mūziku. Kā patstāvīga interešu izglītības iestāde Tehniskās jaunrades nams darbojas kopš 1989. gada 1. marta. Sākumā animācijas studija bija pagrabā kopā ar video studiju. “Video skolotājs Viesturs Graždanovičs atnāca uz studiju Rija, kur es strādāju, lai uzaicinātu kādu no animatoriem strādāt par pasniedzēju,” stāsta pulciņa vadītāja Ilze Ruska, “un visi teica, ka jāiet tieši man.” Ilze saka, ka vadot pulciņu viņa jūtas gan radoši, gan redz iespēju iedot bērniem “mātes enerģiju”. “Man nav tik lielas ambīcijas, lai pašai taisītu savas lielas filmas, bet šeit es jūtos fantastiski, jo varu darīt to, kas man patīk,” kamēr jaunie animatori sēž klusumā un centīgi zīmē gan uz papīra, gan datorā, mums stāsta Ilze.
“Mums ir animācijas galdi ar apgaismojumu un štiftēm (metāla plāksnes, pie kurām var piespraust vairākus papīrus), ko izgatavoja metāla apstrādes pulciņā. Tas pilnībā apmierina mūsu vajadzības un salīdzinājumā ar profesionālajām, neko daudz neizmaksā,” stāsta pulciņa vadītāja, nodarbības sākumā sadalot bērniem uzdevumus un ieslēdzot mūziku.
“Es parasti ieslēdzu relaksējošu mūziku. Tā veido radošu gaisotni un palīdz atslābināties pēc intensīvas dienas skolā. Bērni ierodas noguruši, bet mūzika viņus uzlādē un nomierina vienlaicīgi,” stāsta Ilze. Pasniedzējai ir ļoti skanīga, bet tajā pašā laikā maiga balss – viņa mēģina atbildēt uz katra bērna jautājumu, palīdzēt, motivēt.
Visas filmas sākas ar plānu. “Ir jāizdomā savs sižets, jāizveido tēli un jāapraksta tie. Viss sākas ar to,” stāsta Ilze, demonstrējot vienu no pēdējiem plāniem. Ilze uzsver, ka animācijas pulciņš sniedz bērniem milzīgas izaugsmes iespējas: “Ir jābūt arhitektam – jāizveido foni. Ir jābūt māksliniekam – lai zīmētu, pareizi uzstādītu gaismas, izveidotu ēnas un toņus, aktierim, jo tēli filmā spēlē savas lomas, režisoram, skaņu operatoram, ideju ģeneratoram un stāstu autoram, utt. Bērni mācās strādāt kolektīvā, lietderīgi izmanto datorprogrammas, montē, domā tekstus, ierunā tos.” Daudzi Ilzes skolēni ir iestājušies Mākslas akadēmijā, devušies studēt uz ārvalstīm, bet daudzi strādā kino industrijas jomā.
Ginters, kuru satiekam, veido filmu ar nosaukumu “Ēdienu cīņa”. Viņš animāciju mācās jau trešo gadu un šogad pirmo reizi izdomāja pamēģināt uztaisīt digitālo darbu. Indusēns, Gukis, Aklais Brokolis un Lolipop – filmas varoņu vārdi, kurus zēns pats izdomāja un jau uzzīmēja skices uz papīra. Savukārt Rihardam ļoti patīk plastilīns. Puisis uz nodarbībām nāk divus gadus un no plastilīna taisa vairākus darbus– zēns uzskata, ka tas ir pirkstu trenēšana. Pēc piecām minūtēm viņš mums uzradījis zilu ziloni. Vēl pēc brīža zilonim blakus jau stāv draugi – lauva un žirafe. Rihards daudz zina par dzīvniekiem – viņš lasot enciklopēdijas un rakstus internetā. “Nav tāda bērna, kurš nav radošs,” pārliecināta ir pasniedzēja Ilze.
