Dzīvnieku mīļu vidū arvien populārāka kļūst tendence barot suņus ar svaigbarību. Tas ir gluži kā dabā, kur suns ir mednieks un saņem pārtiku svaigā veidā. Šādi tiek nodrošinātas visas dzīvniekam nepieciešamās uzturvielas, kā arī atdzīvināts snaudošais mednieka gars.
Tas gan nenozīmē to, ka dzīvnieks tiek barots veģetāri, tikai ar svaigiem dārzeņiem un augļiem. Šajā gadījumā suņiem tiek dots ēdiens, kas tiek pasniegts pēc iespējas dabīgākā veidā — neko nevārot un negatavojot. Suņiem tiek piedāvāta gaļa, zivis, olas, kā arī dārzeņi un augļi.
Risinājums veselības problēmām
Iemesli, kādēļ dzīvnieku saimnieki izvēlējušies barot savus mīluļus ar svaigo pārtiku, ir dažādi. Kādam suns atteicies ēst sauso barību, kāda mīluli piemeklējušas veselības problēmas, kāds vienkārši ir pastiprināti interesējies par dzīvnieku uzturu un veselību.
“Pie svaigbarošanas nonācu gandrīz netīšām. Vienam no maniem suņukiem parādījās alerģija, nabadziņš kasījās tā, it kā viņam būtu blusas. Griezāmies pie vairākiem veterinārārstiem, kas uz suņuku izmēģināja visu: gan parazītu līdzekļus, hipoalerģiskās barības, pat steroīdu tabletes. Tika izmesta nauda, bet rezultāta nebija,“ skaidro Diāna Kontakeviča, kas savus mīluļus jau vairākus gadus baro pēc svaigbarošanas principiem.
“Meklējām informāciju un pavisam netīšām uzgājām vācu veterinārārstes Jutas Cīgleres grāmatu “Jūsu suns dzīvotu ilgāk, ja”. Izlasot šo grāmatu, sapratām, ka pie vainas varētu būt barošana. Jau pirmās svaigās barošanas nedēļas laikā alerģiskais suņuks beidza kasīties, kas jau deva pārliecību par šo izvēli,” viņa piebilst.
Sākums — pats grūtākais
Ja ir pieņemts lēmums barot savu mīluli pēc svaigbarošanas principiem, ir divi veidi, kā to sākt. Viens no variantiem ir uzreiz pārslēgties uz svaigas pārtikas došanu. Otrā gadījumā pāreja notiek pakāpeniski — lēnām samazinot komerciālās barības daudzumu un palielinot svaigās barības īpatsvaru. Jāņem vērā, ka, uzsākot šādu barošanu, suns, iespējams, sākumā pat nevēlēsies ēst svaigo barību, jo tas viņam ir kaut kas līdz šim svešs un nezināms. Tādā gadījumā pāreju labāk veikt pakāpeniski.
Jo suns ir jaunāks un veselīgāks, jo pāreja būs ātrāka un vieglāka. “Pats sākums var šķist grūts. Ir jāpēta, jāanalizē savs suns, viņa reakcija uz katru no produktiem. Nav vienas pareizās formulas, pēc kuras varētu rīkoties. Suņi tāpat kā cilvēki — katrs ir atšķirīgs. Katram sunim ir kaut kas jāpielāgo konkrētāk, “ skaidro Monta Brinķe, kura ir saimniece trīs haskiju suņu meitenēm — Morai, Miškai un Mačiko. Monta suņu svaigbarošanai pievērsās pirms aptuveni diviem gadiem un savā blogā (www.pilsetaskepas.wordpress.com) apkopo informāciju un zināšanas par svaigbarošanu.
Suņu svaigēšanas pamatā ir divas pieejas. Viena no tām — BARF jeb Biologically appropriate raw food. Pēc šādas metodes lielākā maltītes daļa sastāv no muskuļu gaļas, visbiežāk liellopa. Dzīvnieka ēdienreizē iekļauj arī ēdamo kaulu gaļu, subproduktus, dārzeņus un augļus. Otra pieeja ir PMR jeb Prey model raw, kas atdarina savvaļas suņu ēšanas paradumus. Atšķirībā no BARF, tajā netiek iekļauti dārzeņi un augļi, savukārt gaļas proporcija tiek paaugstināta. Bieži suņi, kuriem jau bērnībā nav iemācīts ēst dārzeņus, vēlāk, visticamāk, to nedarīs, tādēļ šāds ēšanas modelis tiem ir vairāk piemērots.
Suņi kļūst aktīvāki
M. Briņķe stāsta, ka pēc barības nomaiņas dzīvnieku uzvedība sevišķi nav mainījusies, tomēr suņi kļuvuši daudz aktīvāki.
Lielākie ieguvumi galvenokārt ir saistīti ar veselības uzlabošanos: “Ja to skatās no zoopsiholoģijas viedokļa, tad uzvedība nav mainījusies. Vienīgais — viņas palika fiziski aktīvākas. Es to nevaru teikt par savu vidējo suni, jo viņa pati par sevi ir jauna un aktīva, bet vecākā — viņai bija seši gadi, tas ir tas vecums, kad suns sāk negribēt būt tik rotaļīgs kā tad, kad viņš ir mazāks. Un mums ar Moru tā arī bija — mēs viņu saucām par kaķi, jo viņa bija dīvāna suns, viņa varēja visu laiku gulēt krēslā un nekustēties. Bet tad, kad sāku barot ar svaigo barību, viņa palika aktīvāka. “
Maksimāls pietuvinājums dabai
Vairāki suņu saimnieki min, ka no svaigēšanas viņu mīluļiem krietni uzlabojusies spalvas kvalitāte, zobu tīrība, locītavu elastība, kā arī veselības rādītāji kopumā. “Iepriekš vecāko suni mazgāju reizi divos, trīs mēnešos, kas dekoratīvo suņu pārstāvjiem ir normāli, bet lielos suņus nevajadzētu tik bieži mazgāt. Bet mēs mazgājām tik un tā, jo viņa bija netīra un bija tā suņu smaka. Bet patiesībā — suņiem nemaz nevajadzētu tā smirdēt. Tagad mēs viņu mazgājam maksimums divas reizes gadā. Kopš sākām barot ar svaigo pārtiku, vairs neizdalījās nekāda smaka. Tāpat arī ar elpu — tā arī vairs nesmird. Citi saka, kad suns uzpūš virsū — fū, drausmīga suņiem elpa. Nu, nav drausmīga. Tas ir no sausās barības. Barojot ar svaigo pārtiku, protams, elpa nesmaržo pēc puķēm, bet tai vienkārši nav nekāda aromāta,” skaidro M. Briņķe.
“Mūsdienās ir ļoti daudz risku mūsu dzīvnieku veselībai — ir ķīmija, ko izmantojam mājas uzkopšanai, suns to visu ieelpo. Netīrās ielas, pa kurām mīluļiem jāstaigā, “ atzīst D. Kontakeviča, “manuprāt, ar svaigo barību mēs varam dot sunim to labāko. Viegli sagremojama pārtika, kas ir maksimāli pietuvināta dabas radītajai idejai. Nekas nav labāks par to, ko pati daba ir izdomājusi.”
Palīdzēs veterinārārsts
Veterinārārste Anete Freiberga piekrīt, ka kopumā šāds ēšanas modelis ir labs dzīvnieku veselībai, taču saimniekiem ir jābūt uzmanīgiem, veicot izmaiņas mīluļu uzturā: “Pirms sākt barot ar šādu barību, suņu, kaķu saimniekiem būtu jāievāc informācija, ar ko barot, cik daudz dot, lai barība nebūtu vienveidīga un lai nebūtu kādas barības vielas pārākums vai trūkums, kas tālāk var izraisīt dzīvniekam saslimšanu.“ A. Freiberga stāsta, ka neskaidrības gadījumos vislabāk ir konsultēties ar veterinārārstu. “ Pirms sākt ēdināt ar dabīgo barību, ir jāsaprot, kāpēc saimnieks to ir izlēmis darīt un vai viņš apņemas to darīt visu laiku. Dzīvniekam ir jābūt veselam, lai barības maiņa neizraisītu veselības pasliktināšanos,“ viņa skaidro.
Tomēr A. Freiberga uzsver, ka nevar viennozīmīgi vērtēt, vai svaigā barība ir labāka vai sliktāka par komerciālo barību: “Uz šo jautājumu nav vienas konkrētas atbildes, jo atsevišķos gadījumos ir jāapsver abu barību plusi un mīnusi. Es gribētu teikt to, ka ir ļoti labi izmēģināt dabīgo barību, jo esmu redzējusi daudzus dzīvniekus, kuri, ēdot dabīgo barību, uzlabo savu veselību, bet tajā pašā laikā ir ļoti daudzi dzīvnieki, kuri ēd komerciālo barību un jūtas labi, un viņiem nenovēro veselības problēmas. Bieži vien grūtāk ir ar kaķiem, jo viņi ļoti pierod pie barības konsistences, smaržas, un, piedāvājot kaut ko jaunu, atsakās no tā.“
