Pīīk un gatavs. Lai gan bankas vērš patērētāju ievērību uz augstākajiem drošības standartiem, kas izmantoti norēķinos ar bezkontakta kartēm, sabiedrībā vēl nav pilnīgas uzticības jaunieviestajai sistēmai.
No nejauši sastaptu rīdzinieku aptaujas izriet, ka ir nepieciešams vairāk informācijas un skaidrojuma par bezkontaktu kartēm, lai ikdienā sāktu izmantot šo funkciju. Cilvēkiem joprojām šķiet, ka ir iespējama situācija, kad nejaušības dēļ samaksās nevis vienu reizi, bet gan dubultā. Bieži sastaptie rīdzinieki minēja vēlmi “vienkārši ievadīt PIN kodu”, jo tas ir pierasts veids, kā norēķināties par produktiem vai pakalpojumiem. Daži aptaujātie izteica vēlmi pēc jaunas informatīvas kampaņas, kas izskaidrotu sabiedrībai to, cik šī funkcija var būt droša un ērta.
Ēriks Jurševskis, 23 gadus vecs programmētājs, neslēpj savu līdz šim bēdīgo pieredzi: “Rimītī, kad bremzē aparāts, ir drausmīgi. Pirmo reizi, kad riktīgi iekārās, gandrīz aizgāju prom nesamaksājis. Nopīkstinu, jau eju krāmēt maisā produktus un pēc dažām sekundēm tomēr parādās “atteikts”. Kā arī – rāda “atteikts” tā, it kā nebūtu naudas, taču īstenībā vienkārši ir pārsniegts bezkontakta limits tajā dienā. Galvenā doma ir tāda, ka ar bezkontaktu kartēm jābūt ātrākai apmaksai, bet realitātē tikpat ilgu laiku blenžu virsū terminālim.” Jautāts, vai Ēriks turpinās izmantot bezkontakta norēķinu funkciju, viņš atbild: “Droši vien. Tā tomēr ir ērtāk, nav jāvada PIN kods, kuru gadās uzspiest arī nepareizi, un tad atkal viss ievelkas.”
Karīna Grāvere-Plaunova pastāvīgi dzīvo Īrijā un dalās ar interesantu pieredzi ārzemēs: “Reiz es iepirkos Tesco un vajadzēja maksāt aptuveni 12 eiro. Notapoju karti, aizgāju mājās, ieraudzīju, ka man divas reizes ir noskaitīta nauda no konta. Pirmo reizi, kad notapoju karti, man rādījās, ka kaut kas neizdevās, taču otrajā reizē tomēr izdevās. Kādu laiku abas noskaitītās reizes bankas kontā rādīja kā rezervētas, beigās man naudu atgrieza divas reizes. Sanāk, ka iepirkos bez maksas un vēl saņēmu plusā 12 eiro.” Meitene, neskatoties uz savdabīgo gadījumu, visticamāk, turpinās izmantot maksājumu karti arī bezkontakta maksājumiem.
“Pilnīgā pārliecībā kartes vietā pīkstināju e-talonu, kā arī, kad ir jāvada kartes kods, to pilnīgi aizmirstu, jo visur var maksāt pīkstinot karti, tāpēc jau pierasts,” stāsta studente Dita Bistere. Meitene atzīst, ka tas ir tik ērti un ātri, ka nevēlētos atteikties no iespējas par precēm maksāt nopīkstinot.
MansMedijs uzrunātais Swedbank bankas pārstāvis, reaģējot uz sabiedrībā pastāvošām bažām, skaidro, ka neatkarīgi no bezkontakta maksājumu funkcijas izmantošanas biežuma, kartes turētājs tomēr nedrīkst aizmirst PIN kodu, jo to būs nepieciešams ievadīt pie pirkumiem virs 25 eiro, kā arī drošības nolūkos ik pa laikam būs jāievada PIN kods, lai pārliecinātos, ka karti izmanto īstais saimnieks.
Cilvēku lielākās raizes ir par iespēju netīši noskaitīt naudu, ejot garām vai atrodoties tuvu terminālim. Tomēr, kā apgalvo Swedbank bankas pārstāvis, tā nav patiesība – tirgotājam vispirms ir jāapstiprina pirkuma apmaksa, pēc tam pircējam karte ir jātuvina terminālim divu līdz trīs centimetru attālumā. Turklāt neesot iespējams nejauši divas reizes samaksāt, jo terminālis var fiksēt tikai vienu maksājumu pēc kārtas, taču pirms maksāšanas tomēr jebkuram kartes turētājam vajadzētu pārliecināties, vai tirgotājs ir ievadījis pareizu apmaksas summu.
Ar bezkontakta maksājumu kartēm var norēķināties arī ārpus Latvijas, tomēr ir jāņem vērā, ka katrā Eiropas Savienības valstī maksājumu summas limiti var atšķirties. Piemēram, Īrijā un Francijā tas ir 30 eiro, taču Lielbritānijā – 30 mārciņas, kas ir aptuveni 35 eiro.
Lai arī sabiedrības viedoklis par bezkontaktu maksājumu kartēm dalās divās daļās, jo vieni baidās to izmantot, bet citi vairs nespēj savu ikdienu iedomāties bez šāda veida maksājumiem, 2018. gadā Latvijā veiktas 3 347 425 transakcijas un norēķinos kopā ir ietaupītas aptuveni 3254 stundas.
