Vienkārša, gaiša istaba, kurā ir galds ar datoru, krēsls, vecas klavieres un skapis. Uz galda stāv 3 eiro un 300 eiro vērtas kārtis, vairākas skārda bundžas un citi sīkumi. Pie klavierēm atstutēts pelēks koferis ar uzrakstu „Edžus & Ieva ILUZIONISTI” – tajā atrodas vēl citi burvju māksliniekam nepieciešami instrumenti un lietas. Šī ir triku istaba, kurā Edžus Kauķis lielākoties pavada laiku, lai iemācītos ko jaunu, filmētu video un gatavotos pasākumiem.
Edžus ir triku meistars un kopā ar asistenti Ievu, kura ir arī viņa līgava, brīvdienās ir sastopami dzimšanas dienu ballītēs, reizēm piedalās prāmja Tallink veidotajās programmās un citos pasākumos.
Edžum ir savs mikrouzņēmums, kas nozīmē, ka viņš par savu pasākumu rīkošanu maksā arī nodokļus. Triku rādīšana savā ziņā ir bizness, taču tāds, kurā ļoti grūti „izsisties”. Viņš pats uzskata, ka tā bijusi tīrākā veiksme, ka viņš šobrīd var ar to pelnīt, jo, ja viņam tagad burvju triku māksla būtu jāatklāj no jauna, viņš pat iedomāties nevarētu, kā.
Edžus savu burvju mākslinieka karjeru aizsāka pirms diviem gadiem, kad youtube gada garumā katru dienu ievietoja vienu ar trikiem saistītu video. Tas bija 365 dienu izaicinājums, pēc kura viņu uzaicināja TV3 veidot šovu „Triku meistardarbnīca ar Edžu”. Tomēr tas neguva lielu popularitāti.
Savukārt šodien Edžus ir apņēmības pilns turpināt savu dzīvi saistīt tikai ar burvju trikiem. Turklāt viņš ne tikai rāda trikus, bet rāda tos ar humora pieskaņu. Edžus ir atvērts un labprāt stāsta par sevi. Un tāpat, kā rādot trikus, arī sarunā par sevi un notikumiem viņš prot pasmieties un pasmaidīt.
Kā tu sāki nodarboties ar burvju trikiem?
Mēs ar brālēnu kādā 2.klasītē sākām skatīties youtube video. Es nezinu, kāpēc, bet mēs skatījāmies. Tur mēs visādus trikus mācījāmies. Kādu nedēļu mums patika tas, ko mēs darījām, bet pēc tam vairs ne.
Parasti jau visiem ir kaut kādi burvju triku komplekti vai, ka viņi kādu noskatās, bet man tā nebija. Man vienkārši kaut ko gribējās un tad es pēc kādas 6.klases atkal paskatījos kaut ko un tad es sāku to lietu darīt aktīvāk. No tā laika vēl šobaltdien mani redz ar kārtīm. (smejas)
Tas aizveda arī līdz TV3?
Jā. Es uztaisīju to šovu, pēc kura lēnām sāka aicināt uz pasākumiem un kad beidzās šovs, pagāja mēnesis vai divi un tad TV3 man uzrakstīja.
Viņi bija redzējuši internetā, ka tu kaut ko dari?
Jā. Vēl pirms tam Chaula TV arī mani kaut kur redzēja, un tad viņi man prasīja, vai es negribu atnākt uz studiju un parunāties. Es aizgāju, mēs tur arī pāris trikus nofilmējām manam šovam. Tad es biju Pieci LV. Un tad pēc tam izdomājām ar TV3 to mazo šovu.
Kā tas ir, ka triki ir tava pamatnodarbošanās un tu ar to pelni naudu?
Ir tāds teiciens – ja tu negribi nekad strādāt, strādā darbu, kas tev patīk.
Kad 6.klasē sāki nodarboties ar trikiem, tu varēji iedomāties, ka tu kādreiz ar to pelnīsi?
Nē. Es nemaz nezināju, ka eksistē tāda lieta, kā burvju mākslinieki. Un es atceros vienu stāstu ļoti labi. Mana līgava Ieva man ir pierakstīta telefonā kā mana princese. Kad mēs atnācām ar Ievu dzīvot uz Rīgu pēc mana šova un reiz braucām sabiedriskajā transportā, es Ievai teicu, ka gribētu pelnīt naudu ar burvju trikiem. Un viņa teica – ja tu gribi pelnīt naudu ar trikiem, tad es gribu būt princese Teikā, lai man ir sava pils. Viņa šausmīgi ņirgājās, jo neviens jau neticēja, ka tas ir iespējams. Mana mamma tāpat. Visi tā. Bet redz kā, lai cik neticami tas likās, es esmu burvju mākslinieks. Ieva vēl nav princese, bet es esmu burvju mākslinieks.
Latvijā jau nav daudz burvju mākslinieku.
Es skaitīju, man sanāca kādi 6 vai 7 burvju mākslinieki, kas pelna ar to diendienā. Un tas, protams, nešķiet daudz, salīdzinājumā ar mūziķiem un visiem tiem citiem, bet nu – cik vajag burvju māksliniekus? Viņus bieži nevajag, tāpēc arī es domāju, ka tas ir diezgan daudz. Nu, mēs septiņi dažādos pasākumos uzstājamies un tā mazliet jau ir konkurence.
Kāda īsti ir burvju triku meistara ikdiena?
Līdz šim es visu laiku biju mācījies. Es šogad pabeidzu augstskolu un tad nu šis ir pirmais gads, kad es tikai strādāju. Es jau arī domāju – kas būs, ka baigi traki būs, ko es darīšu visu dienu, jo pasākumi jau ir piektdien, sestdien, svētdien. Un arī tikai vakaros pārsvarā. Tad sanāk – visa nedēļa, piecas dienas, tev ir brīvas. Bet vispār ir ļoti interesanti – es sarakstu, ko es gribu izdarīt, teiksim tur jauns triks pieaugušajiem, jauns šovs bērniem, jauni video triki un tad nofilmēju vēl kādus video un tagad jau ir gandrīz mēnesis pagājis kopš es strādāju tikai. Man ļoti patīk – katru dienu daru kaut ko.
Tu šodien tikies arī ar burvju mākslinieku – iesācēju. Tev ir arī sadarbība ar citiem māksliniekiem?
Nu jā, mēs satiekamies un domājam dažādas idejas. Un arī – viņam ir daudz jautājumu, ko viņš vēlas pajautāt un man atkal ir viņam jautājumi. Tas varbūt tā kā neskaitās darbs, bet nu vispār es savā darbā pēc tam tos trikus taisu.
Bet tev nav ne darba devēja, tu esi tā kā pats par sevi. Tad tu arī izdomā, ko tu katru dienu darīsi?
Nu ja, un tas jau arī ir forši. Tev neviens neuzspiež neko. Citreiz varbūt gribētos, lai kāds uzspiež, jo grūti sevi piespiest kaut ko sākt darīt.
Tev nav tā, ka reizēm vairākas dienas iestājas tāds periods, ka neko negribas darīt? Jo nav jau īsti tāda darba laika…
Nu jā, tāpēc man gribas nolikt to mērķi, līdz kuram datumam to realizēt. Es veidoju jaunu bērnu šovu jau kādus trīs mēnešus. Ja es zinātu, ka man līdz tam datumam vajag jaunu, es tad tagad uzliktu mērķi – pēc mēneša tam jābūt gatavam. Bet tā, jā – tu piecelies, varētu to darīt, bet – kur steigties? (smejas) tāpēc ir tā, ka viss lēnāk iet, bet ja man apnīk kaut kas, tad es pamainu, jo triki jau ļoti plaši ir. Tāpēc, ja tev apnīk kāršu triki, tu pamācies kaut kādus skatuves trikus vai bērnu trikus. Tādā ziņā, jā.
Bet man nepietrūkst motivācijas. Es nejūtos, ka tas man ir kā darbs, tāpēc arī, piemēram, kad tu aizbrauksi prom, es atkal mācīšos trikus.
Tu gribi palikt Latvijā un darboties? Latvijā var ar to izdzīvot?
Izdzīvot var un normāli var, skatoties pēc tā, cik tu strādā, kādas darba stundas tev ir. Latvijā var izdzīvot, bet gribētos jau varbūt arī kaut kur citur.
Tās varētu būt kaut kādas tūres uz ārzemēm?
Jā, noteikti. Es visu mūžu gribu dzīvot Latvijā, man te patīk. Bet mēs ar asistenti Ievu arī runājām, ka tikai tad ir jāizveido kāds oriģināls priekšnesums un tad jau var tā darīt. Bet ne tagad. Man arī nav pārāk daudz gadu, viss priekšā. Bet kādreiz – kāpēc ne?
Tev ir kādi ārzemju mākslinieki, kurus tu pazīsti vai veido kādu sadarbību ar viņiem?
Man vispār viena no manām mīļākajām lietām ir satikties ar burvju māksliniekiem, jo viņi ir citādāki, nekā pārējie cilvēki. Ar viņiem var runāt par trikiem. Es esmu ticies tikai ar vienu ārzemju burvju mākslinieku. Es esmu sarakstījies ar daudziem un skypā runājis. Bet es biju uz Lietuvu aizbraucis. Tur ir viens tāds Lietuvā ļoti pazīstams. Lietuvā visi viņu zināja, es prasīju cilvēkiem. Tāds Rokas. Un kad es braucu uz turieni, man šķita, ka viņš ir tāds pats, kā es. Nu – ka viņš vispār nav tāds slavens, bet tad es paprasu, un visi viņu zina. Un tad mēs satikāmies un kādas trīs stundas runājām.
Arī viņam tas ir kā dzīvesveids, ar ko viņš pelna naudu?
Viņš ir arī producents dažādos pasākumos, un viņš tagad veido jaunu šovu, ar kuru brauks uz Ķīnu uz gadu strādāt. Viņš, kā saka, ir augstāka līmeņa. Un viņš nestrādā viens pats. Viņam studijā ir kādi pieci darbinieki, kas pie viņa strādā.
Bet kad tu saraksties ar ārzemju māksliniekiem, tev nešķiet, ka viņiem varētu būt sajūta, ka tu neesi burvju mākslinieks un ka tu raksti vienkārši, lai kaut ko uzzinātu?
Nē, nē, nē. Mums ir dažādi burvju triku forumi, kur ir tikai burvju mākslinieki. Un tu jau arī paraksties – tu jau saproti, vai viņš ir profesionālis vai mazliet ar trikiem.
Kā to var saprast?
Es tev paprasu – kas ir sibils, un tu nezini.
Nezinu gan.
Nu, burvju mākslinieki, jebkurš, zinātu.
Tu man tā nevari atklāt, kas tas ir?
Nē, es tev varu atklāt. Sibils ir šitas te (rāda kāršu kārtošanu kā ornamentu pa rokām). Bet šitas ir kaut kas cits (rāda ar nelielām atšķirībām gandrīz to pašu). Bet tieši tam ir nosaukums sibils. Tas ir populārākais.
Tātad katrai tai kustībai ir savs nosaukums?
Jā. Es izdomāju savu kustību, es viņu nosaucu par edžurišu. Redz kur (rāda savu kaut ko tikko izdomātu kāršu kustību). Vienkārši tas, ka burvju mākslinieki to zina, tas jau nav nekāds noslēpums, vienkārši tu to nezini.
Bet tu ne tikai rādi trikus, bet arī pasaki kādu joku klāt.
Mēs jau arī ar asistenti Ievu kādreiz gājām teātrī. Un es gāju tīri dēļ tā. Jo visi burvju mākslinieki forumā teica, ka ja tu gribi būt profesionāls, tev jāiet uz aktieru meistarības kursiem, jo tur tu iemācies arī improvizēt. Nu, es gāju tieši improvizācijas teātrī.
Bet, par ko tu mācījies augstskolā? Tas arī bija kaut kas saistīts?
Es mācījos par pasākumu vadītāju. Tas ir gandrīz tas pats. Tur mums mācīja runas mākslu un tādas lietas. Bet es domāju, ka tieši teātris palīdzēja visvairāk, jo tur tu dari visas tās lietas.
Tu vēl plāno doties uz kādiem kursiem?
Jā, man patīk aktiermeistarība un tādas lietas. Bet es domāju, ka attīstoties, es arī gribētu lielāku komandu. Jo tagad es viens pats domāju trikus, salieku, apskatos, kā izskatās un tad rādu. Bet es jau neesmu profesionālis. Režisors labāk varētu salikt trikus, kā izskatās. Viņš ir režisors, viņš zina, kā jāizskatās visam. Es jau salieku pēc savām domām.
Bet kā tev ir ikdienā? Tu aizej uz veikalu un cilvēki piemēram, saka – parādi triku vai ko tamlīdzīgu. Kā tas ietekmē tavu ikdienu?
Nu jā, tā jau ir. Tā šova dēļ cilvēki vairāk pazīst. Ja mani pamana, tad man nesaka – oo, sveiks, Edžu, nofočējamies? Man saka – eu, parādi triku! Nemaz nejautā! Arī vakar tā bija – es biju aizgājis uzspēlēt basketbolu tepat ārā netālu, un tur arī kaut kāds bariņš puišu. Un viņi saka – eu, tu tas triku meistars, parādīsi kaut ko? Un tad nākas kaut ko parādīt.
Bet tevi tas netraucē?
Nē. Nu, citreiz.. bet parasti man patīk, ja kāds paprasa.
Bet kad tevi filmē trīs četras reizes pēc kārtas, tad tev nepatīk?
Trikus nedrīkst atkārtot vairāk kā vienu reizi. Bet kamerā jau ir pavisam citi principi, nekā reālajā dzīvē, jo kamerai tu nevari novērst uzmanību. Ja tu apskatīsies tur, tu apskatīsies tur, bet kamera tur neapskatīsies. Un arī – kamerā tu vari skatīties 10 reizes pēc kārtas, bet īstenībā trikus tikai vienu reizi var skatīties.
Tad sanāk, ka kamerai ir citādi triki jāizdomā?
Agrāk burvju mākslinieki nevarēja to pieņemt, ka kamerā rāda burvju trikus, bet tagad jau tas kļūst kā tāds jauns segments – kameras triki. Reāli tu vari nopirkt burvju triku veikalos. Tieši triku, kas strādā tikai kamerai, kas cilvēkiem būtu briesmīgs. Pieņemsim šitā (rāda triku, kurā var viegli pamanīt, kas izdarīts ar kārti). Tas būtu briesmīgs cilvēkiem, bet kamerā tas ļoti labi strādā.
Bet video jau var būt arī samontēts. Tad jau tur arī kaut ko montāžā var izveidot.
Nu jā, bet es neuzskatu, ka tie ir burvju triki, ko samontē. Cilvēki tā dara, bet daudzi burvju mākslinieki saka, ka tas ir briesmīgi. Nu, tam trikam ir jābūt tādam, ko tu vari arī parādīt dzīvē. Kaut gan, ja tas ir kamerai triks, tas nebūs montēts, tas būs reāli triks dzīvē izdarīts, jo samontēt jau var visu – es varu lidot, es varu izgaist. Tas nav interesanti. Un cilvēki jau arī nav stulbi – viņi sapratīs, ka tas ir montēts triks. Muļķīgi ir citreiz tā, ka es uztaisu triku, ļoti bieži tā ir, ar to pašu cepumiņa triku. Es to triku nofilmēju, un visi saka – montāža, tas ir samontēts. Tā bieži vien ir – ka izskatās tik labi, ka šķiet, ka tas nav iespējams.
Vienmēr jau ir cilvēki, kas saka – o, forši. Un tad ir cilvēki, kas saka – ai, nu kas tas ir.. Kā tu uz to reaģē?
Bet triki jau arī nepatīk visiem cilvēkiem. Es to apzinos. Tāpat kā es, piemēram, klausos rokmūziku, tev tā var nepatikt. Daudzi burvju mākslinieki nevar to pieņemt, ka citiem nepatīk tie triki, bet viņiem vienkārši nepatīk. Man tā arī šovos ir bijis, ka vienkārši nepatīk, un ko es tur izdarīšu? Bet tagad es saprotu, ka tas nekas – nevar visiem patikt. Nu, ja nepatīk, tad neskaties. Tāpēc es tā vairs neuztraucos, ja kādam kas nepatīk.
Vai tev ir kāds mīļākais triks?
Man visi ir mīļākie triki. Bet kas man nepatīk – jā, tādi man ir. Man nepatīk kastu triki uz skatuves [triki, kuros izmantotas lielas kastes]. Tad man nepatīk tehnoloģiju triki, kas tagad pēdējā laikā kļūst populāri.
Tie ir viegli vai grūti?
Viņi ir ļoti grūti pat. Tur jābūt atstrādātam priekšnesumam tūkstotis reižu, lai visu izdarītu pareizajā laikā. Man kaut kā nepiesaista tie.
Kāds ir tavs stils?
Es vēl mēģinu to izkopt. Bet kāds es gribētu būt – komiskais.
Tu skaties youtube video vai izdomā pats trikus?
Vispār ir ļoti maz burvju mākslinieku, kas rāda tikai savus izdomātus trikus. Un tad ir diezgan daudzi, kas tikai kopē. Un man nepatīk tā. Man ir tā, ka es noskatos triku, man viņš patīk, es tad pielieku trīs jokus klāt, bišķi citādāk izdomāju, kā pasniegt, un tad tas ir mans triks. Es viņus visus paņemu un pielāgoju pa savam. Citreiz gan es izdomāju no tukša gaisa – kad es eju pa ielu un redzu kaut ko interesantu un tad es domāju – o, varētu triku uztaisīt no tā, jo nav tā, ka es istabā esmu burvju mākslinieks un es izeju ārā un vairs neesmu. Nē. Es visu laiku domāju par trikiem.
Tā kā tas ir tavs dzīvesveids, tad jau tu visu laiku esi tajā iekšā.
Jā, jā, jā. Es visu laiku esmu tajā iekšā. Tas skan nepareizi. Bet es esmu trikos iekšā.
Tu arī negribētu neko citu darīt?
Jā. Es tā gribētu visu dzīvi.
