Ne katrs sociālo mediju lietotājs, kurš kādai bildei Instagram nospiež
patīk, aizdomājas, ka patiesībā tā var būt labi integrēta reklāma. Jaunais mārketinga paņēmiens paredz mikroslavenībām jeb influenceriem tagot uzņēmumu savās bildēs, veidot produktu aprakstus, vēlams tos arī izmēģinot, lai sniegtu personīgo viedokli.
Šāda veida produkta reklamēšana firmām ir viena no visizdevīgākajām finansiālajā ziņā. Preces atrādīšana citiem dod labumu ne tikai pašam ražotājam, bet arī reklamētājam, jo tiek atlīdzināts ar atalgojumu – naudā vai pakalpojumā. Arī Latvijā ir blogeri, kas nodarbojas ar šo mārketingu.
Lielāka iespēja, ka pamanīs
Blogere Sintija Vizule, veidojot sava Instagram konta saturu, sākotnēji tur reklamējusi tikai pašas pirktos un lietotos produktus, pie dārgām precēm norādījusi, ka tās ir PR dāvanas vai arī, ka tam rūpīgi krājusi naudu. “Nespētu reklamēt preces, kas neatbilst manai dzīves filozofijai, piemēram, kosmētikas firmu, kurai ir bijuši skandāli saistībā ar rasismu. Skatos, lai bilde izskatās kvalitatīva, lai saturs ir saprotams. Lai krāsas būtu pēc iespējas atbilstošākas realitātei, izmantoju filtrus. Skatos, lai bilde ir aktuāla, piemēram, Helovīna grims un aksesuāri oktobrī,” viņa stāsta.
Runājot par produktu reklamēšanas plusiem un mīnusiem, viņa min, ka lielākais “ieguvums” ir PR dāvanas un pasākumi. “Iespēja iepazīties ar līdzīgiem cilvēkiem un pazīmēties Latvijas sabiedrības krējumā, kur lielākā daļa izliekas par kaut ko, kas nav, un ir tikai populāri, jo viņiem ir laiks apmeklēt katru ballīti,” ir pārliecināta blogere.
Kā mīnusu S. Vizule min to, ka ar saviem Instagram ierakstiem pašreiz nepelna naudu. “Attiecīgi pati pārvaldu, ko lieku savā Instagram,’’ viņa stāsta. “Man nav obligāti nosacījumi, līgumi, ka man vajadzētu kādu konkrētu produktu reklamēt divas reizes mēnesī un saņemt par to atlīdzību. Tā atkarībā no sekotāju skaita var būt no 50 – 300 eiro par postu vai video Instagram’’. Vēl viņa min, ka liels mīnuss ir tas, ka nākas strādāt pilna laika maiņu darbā, kas sagādājot grūtības apmeklēt visus viņu interesējošos pasākumus. “Visas manas brīvās dienas tiek pavadītas, plānojot, fotografējot un veidojot make-up, tas ir mans otrais pilna laika darbs,’’ skaidro S. Vizule.
Komentējot to, kā notiek uzņēmumu piesaiste, blogere stāsta, ka pati gan esot sazinājusies ar konkrētiem uzņēmumiem, gan tikusi uzrunāta. “Viss ir atkarīgs no tā, cik ļoti pats to vēlies. Palīdz laikošana un sekošana zīmoliem Instagram, kontakti reālajā dzīvē un diemžēl arī cipari – jo lielāki ir tavi skaitļi Instagram, jo lielāka iespēja, ka tevi pamanīs,’’ viņa ir pārliecināta.
Savukārt blogere Anete Ozoliņa produktus savā Instagram kontā reklamējot aptuveni gadu. “Tas notika diezgan dabiski. Kad kļuva liels sekotāju skaits, sāku saņemt dažādus foršus piedāvājumus.’’ Veidojot sava Instagram konta saturu, viņa vadās pēc tā, kas pašai patīk un interesē: “Bet, protams, arī novēroju, kādi posti visvairāk patīk maniem sekotājiem. Liela uzmanība ir attēlu kvalitātei un stāstam”.
Produktu reklamēšanai ir gan plusi, gan mīnusi. Viņa min, ka “ir forši, ja varu pastāstīt par jaunu un foršu produktu, un reizē arī nopelnīt, mīnuss, protams, ir potenciāli negatīva reakcija no sekotājiem, bet tas praktiski nekad nenotiek’’.
Blogere pati sadarbības partnerus nemeklējot, tie vienmēr viņu atrodot paši. A. Ozoliņa mēdz pētīt arī citu influenceru profilus: “Protams, tas ir interesanti, kā citi izpilda pasūtītāja prasības, kā pasniedz informāciju. Vienmēr var iemācīties, ko jaunu’’.
Svarīga ir auditorija
Uzņēmuma Helium pārstāve Ginta Abricka atzīst, ka Latvijā atpazīstami cilvēki iegādājas balonus un paši pēc savas gribas Instagram profilos ietago firmu un tādējādi to reklamē. Tāpat esot gadījumi, kad pats uzņēmums dāvina balonus. Cilvēku atsaucība esot liela, ar to varot lepoties. Potenciālie klienti, kuri varētu reklamēt firmas produkciju, tiek izvēlēti pēc tādiem kritērijiem kā, piemēram, auditorijas lielums, atpazīstamība un atbilstība uzņēmuma produktam.
Sadarbība notiekot bez oficiālas vienošanās jeb netiek parakstīti sponsorēšanas līgumi un īpašu noteikumu, kas jāievēro saņēmējam nav, jo par reklamēšanu Instagram profilā netiek maksāts. Protams, gluži par velti nekas netiek darīts. Par uzņēmuma popularizēšanu reklamētājs pretī saņemot preci, šajā gadījumā – balonus. G. Abricka atzina, ka organizatoriskie darbi ir oficiāli, tiek nomaksāti nodokļi. “Produkts – mūsu gadījumā – baloni – ir mūsu reprezentācijas izdevumi, kas paredzēti reklāmas budžetā,” piebilst G.Abricka. Visvieglāk izvirzītos mērķus esot sasniegt, ievietojot savus produktus Instagram lietotāju profilos. “Tas ir vienīgais un iedarbīgākais veids, kā sasniegt mūsu mērķauditoriju, vispirms izvērtējam izvēlēto cilvēku auditoriju,” secina pārstāve.
Galvenā problēma – nesakārtotība
Komunikācijas zinātņu doktore un sabiedrisko attiecību aģentūras A.W.Olsen&Partners pārstāve Olga Kazaka min, ka influenceru iesaiste kā mārketinga paņēmiens ir attīstījies divu gadu laikā, sākot ar modes, dzīvesstila un skaistuma industriju: “Uzņēmumi pēkšņi ir sapratuši, ka ir nosacīti jauns veids, kā uzrunāt savu auditoriju”. Šis paņēmiens ļaujot daudz efektīvāk un daudzveidīgāk aiznest savu vēstījumu, kā arī tas kalpo, kā jauns produktu izvietošanas formāts. Viņa piemin, ka šis mārketinga veids tagad ir modes tendence, tāpēc, esot uz šī viļņa, var redzēt, ka cenas par ierakstu ir neadekvāti augušas.
O. Kazaka atzīst, ka Latvijā šis paņēmiens ir haotisks: “Mēs pagaidām esam džungļos, kuri nav sakārtoti. Nesakārtotība ir saistīta ar uzņēmumiem, kas līdz galam nesaprata, kā tas strādā – vai tas ir efektīvi un vai tas ir efektīvākais veids, kas viņiem ir pieejams”. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka reklāmdevēju interese par influenceriem ir liela, tāpēc viņi piedāvājumu sakārtot nozari varētu noraidīt. “Es domāju, ka līdz tam mēs nonāksim, gan ar vilšanos, jo būs arī tādi, kas ieguldīs lielu naudu un sapratīs, ka tas nav neko atnesis, gan caur vēlmi sagaidīt godīgu rezultātu,” saka O. Kazaka.
Viņa min piemēru par ASV, kur jautājums par influenceriem ir fiksēts likumdošanā: “Ja influenceri reklamē kādu produktu sociālajos tīklos, viņam ir jānorāda ierakstā, ka tas ir reklāmas projekts un tas ir apmaksāts. Tādā veidā cilvēki netiek maldināti”. Latvijā šāda regulējuma nav: “Mēs esam pieraduši kritiski uztvert televīzijā, kad kādas slavenības tēls tiek izmantots reklāmā, bet šeit problēma ir, ja nav norādīts, ka es esmu apmaksāta seja šai reklāmai, to sāk uztvert uztvert kā šī cilvēka viedokli”. Viņa netic, ka valsts likumdošanā šādas lietas tiks sakārtotas tuvāko gadu laikā, drīzāk tas būs atkarīgs no paša tirgus.
Efektīvāks par reklāmas baneriem
“Domāju, ka, ja šis paņēmiens tiek izmantots izvēloties pareizu mērķauditoriju, tas ir efektīvs. Cilvēki vairāk uzticas citu cilvēku pieredzei nekā, piemēram, reklāmas baneriem,” saka LNT žurnāliste, tagad pilna laika māmiņa Rūta Dvinska. Viņa pati Instagram profilu izveidoja par un ap to, kas pašu interesē un šķiet aktuāli. R. Dvinska atzīst, ka sadarbība ar zīmoliem nebija viņas mērķis, bet tagad viņu uzrunā to pārstāvji. “Esmu 100% atklāta pret saviem sekotājiem un nereklamēju lietas, ko pati neesmu pārbaudījusi vai neuzskatu par kvalitatīvām, tādēļ, ka man par to maksā,” saka R. Dvinska.
Viņa atzīst, ka arī savā ikdienā lieto produktus, ko reklamē savā profilā, piemēram, Richmond&Finch telefona vāciņu, Amway tīrīšanas līdzekļus, Parfois zīmola somas. “Cenšos tekstā zem bildes izteikt savu domu, nedomājot par to, vai tā ir reklāma vai nē,” stāsta R. Dvinska. Viņasprāt, ir vairāki parametri, kas jāievēro, lai kļūtu par influenceri: “Vispirms Instagram profilam ir jābūt interesantam, vizuāli baudāmam un aktuālam arī bez reklamētiem produktiem. Ir jāiegūst sekotāju uzticība, tā labākajā nozīmē, un tikai pēc tam var sākt nodarboties ar savu sekotāju “iespaidošanu”.”
