Vides nepieejamība, atturīga attieksme no darba devējiem, darba piedāvājumu neatbilstība profesionālajām prasmēm – tās ir tikai dažas no grūtībām, ar kurām nākas saskarties cilvēkiem ar kustību traucējumiem, meklējot darbu. MansMedijs eksperimenta ietvaros vēlējās noskaidrot, kādas ir iespējas iegūt darbu, ja darba devējam tiek paziņots par invaliditāti.
2017. gada nogalē Labklājības ministrijas publicētajā pētījumā atklājas bēdīgā statistika par cilvēkiem ar kustību traucējumiem un viņu iespējām Latvijas darba tirgū. Pieejamie dati rāda, ka Latvijā ir aptuveni 100 tūkstoši invalīdu, no kuriem nodarbināta ir tikai trešā daļa. Tas liecina par iespēju un atsaucības trūkumu darba devēju vidū.
MansMedijs nolēma pārbaudīt, kāda šobrīd ir reālā situācija darba tirgū. Eksperimenta ietvaros sazvanījām 10 potenciālos darba devējus, izmantojot ss.com sludinājumu portālā izvietotos darba piedāvājumus. Lai eksperiments būtu objektīvs, zvani tika veikti tikai uz darba vietām, kurās nebūtu tehnisku barjeru pilnvērtīgai darba pildīšanai. Zvanīts tika uz sekojošiem profesiju pārstāvju sludinājumiem: sekretārs, datortehniķis, dispečers, pasūtījumu koordinators, administrators un florists.
Šķērslis – aprīkojuma trūkums
Puse no sazvanītajiem darba devējiem ar lielu iejūtību un cieņu apstiprināja, ka cilvēks ar kustību traucējumiem nebūtu šķērlis pilnvērtīgam darbam. Loģistikas uzņemuma pārstāvis uz jautājumu par darba iespējām cilvēkam ratiņkrēslā atbildēja: “Nesaprotu, kāpēc tāds jautājums. Tā nav problēma. Mēs atrodamies otrajā stāvā un mums ir pieejams arī lifts.” Uzņēmumā, kurā darba sludinājums bija ievietots datortehniķa un administratora jomā, pēc darba lūguma noraidījuma laipni pieteicās uzzināt, vai uzņēmumā nepieciešami vēl kādi darbinieki, kur darba vide būtu daudz piemērotāka.
Atlikušie trīs uzņēmumi, kas noraidīja lūgumu stāties darbā, visos gadījumos aizbildinājās ar tehniskā aprīkojuma trūkumu, tai skaitā arī tualešu un virtuves aprīkojuma neatbilstību. Lielākoties attieksme no uzņēmumu pārstāvju puses bija laipna, sarunas beigās vēlēja veiksmi atrast piemērotu darba vietu un panākumus profesionālajā jomā.
Pēc eksperimenta veikšanas MansMedijs secina, ka darba devēju attieksmē jūtams atbalsts un vēlme palīdzēt, tāpēc tas nevarētu būt šķērlis masveida bezdarbam cilvēku vidū ar kustību traucējumiem. Visi atteikumi, kas tika saņemti, tika pamatoti ar nepieciešamā aprīkojuma trūkumu vai neesamību. Daļa no potenciālajiem darba devējiem, kas lūgumu atteica, piedāvājās palīdzēt un atrast citu vakanci uzņēmumā, bet citā struktūrvienībā, kurā būtu pieejams īpašs aprīkojums.
Jācīnās ar stereotipiem
MansMedijs sazinājās ar uzņēmuma “Typical Latvian” dibinātāju Elīnu Bērziņu, kura pati saskārusies ar grūtībām darba tirgū kustību traucējumu dēļ. Sieviete apstiprina, ka viena no lielākajām grūtībām, meklējot darbu, ir tehniska: “Jebkurš cilvēks ar kustību traucējumiem saskaras ar pirmo un vienu no galvenajiem šķēršļiem – vides pieejamību, tas ir, lai arī es atbildu vakancei un darbs mani interesēja, es, pirmkārt, pētīju to, vai maz es tikšu uz darbu, iekšā darbā.” Viņa stāsta, ka būtiska problēma arī ir asistentu trūkums, kas liedz daudziem cilvēkiem ar kustību traucējumiem iespēju strādāt. “Nākošais jau ir stereotipi par cilvēkiem ar invaliditāti. Nosūtot CV, tu deri, tiekoties klātienē ir šoks un neziņa, ko un kā darīt. Un tad ir vieglāk pateikt — jūs mums nederat, nevis meklēt risinājumus,” viņa atklāj.
Elīna atzīst, ka nav izjutusi negatīvu attieksmi no potenciāliem darba devējiem, taču atturīgu gan: “Bet tas, iespējams, ir tāpēc, ka es parasti meklēju darbu jomā, kas man interesē. Bija gadījumi, kad man piedāvāja darbu, kas ir neatbilstošs manām prasmēm un zināšanām, vēlmēm, ar domu – esi invalīde, priecājies par jebkādu darbu. Par laimi — neesmu bijusi tik izmisusi, lai darītu lietas, kas man riebjas.”
Pēc Elīnas domām, iespējas Latvijā invalīdiem atrast darbu, ir visai niecīgas. “Lielai daļai cilvēku ar invaliditāti ir slikta izglītība, pagātnes nospiedums. Cilvēks ar invaliditāti ģimenei ir apkaunojums, un līdz ar to maz ģimenes atbalsta ir bijis, lai cilvēks mācītos, veidotu normālu pašvērtējumu, būtu vēlme cīnīties, nevis visu uztvert kā nolemtību un dzīvi no pabalstiem kā pašsaprotamu,” jaunā uzņēmēja atzīst. Elīna pauž viedokli, ka tieši valdošie stereotipi sabiedrībā ir viena no lielākajām problēmām: “Atkal atgriežamies pie vides pieejamības — lai arī esam Eiropas Savienībā, daudz kas tiek darīts ķeksīša pēc, mazpilsētās nav pat iespējams nokļūt uz darbu, ja nav sava auto, jo autobusi nav pielāgoti, vai, ja ir, tad pretī bieži pukstošs šoferis. Tev jājūtas slikti, ka viņam jāceļas no sava krēsla un jāpalīdz iekļūt iekšā. Valdošie stereotipi un aizspriedumi par to, ka cilvēks strādās pārāk lēni vai nekvalitatīvi, jo ir “savādāks”. Galu galā tieši tas, ka darba tirgus nav atvērts cilvēkiem ar invaliditāti lika man nodibināt uzņēmumu.”
Nodibina savu uzņēmumu
Elīna ir uzņēmuma Typical Latvian dibinātāja. Typical Latvian ir sociāls uzņēmums, kas pamatā nodarbojas ar pastkartīšu veidošanu. Tā kā tas ir sociāls uzņēmums, daļa no ieņēmumiem tiek novirzīta, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti, proti, lai palīdzētu viņiem iekļauties darba tirgū. Elīna stāsta, ka uzņēmumu nolēmusi dibināt, jo beigusi iepriekšējās darba attiecības: “Es sapratu, ka savā dzimtajā pilsētā nebūs brīnumainā darba devēja, ka pašai sev ir jārada darba vieta. Ja paveiksies, tad varēšu piedāvāt darbu citiem cilvēkiem ar invaliditāti.”
Lai arī Elīna ir izvēlējusies iet uzņēmējas ceļu, viņa nav pārliecināta, ka tas ir īstais risinājums visiem cilvēkiem ar invaliditāti. “Es piekrītu tam, ka ne visi ir dzimuši un var būt uzņēmēji, bet, ja blakus ir cilvēki, uz kuriem var paļauties, ir komanda, ģimenes atbalsts, tad labāk ir riskēt, nevis sūkstīties, kā mani nepieņem un viss ir slikti. Jārēķinās arī ar to, ka tev vajadzēs censties vairāk nekā veselam cilvēkam, būs jāuzaudzē āda, bet tai pat laikā — svarīgi nekļūt par ciniķi,” uzsver Elīna. Viņasprāt, Latvijā būt par uzņēmēju nav viegli, taču tas arī nav iemesls padoties. “Manī ir pārliecība, ka katrs ir atbildīgs par to, kādā pasaulē dzīvojam, un katram ir jādara kaut kas, lai radītu prieku par dzīvi un vidi, kurā esi, tai skaitā, ir jābūt radošiem nodarbinātības gadījumā, ja esi mazliet citādāks nekā citi. Ik pa laikam tiek izsludināti konkursi un visādas finansu iespējas topošajiem uzņēmējiem, lai attīstītu biznesu. Ir jāmet kauns pie malas, jāizmanto katra iespēja, kuru sniedz būšana šajā gadsimtā,” uzskata uzņēmēja.
Nodarbinatības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā (www.nva.gov.lv) ikviens var iepazīties ar dažādiem ES fonda īstenotiem atbalsta pasākumiem invalīdiem – bezdarbniekiem. Piesakoties konsultācijai, NVA darbinieki sniedz informāciju par to, kā labāk rīkoties, lai iegūtu darbu – kādus kursus, nodarbības vai pasākumus apmeklēt. Arī Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem tiek īstenots nodarbinatības atbalsta pakalpojums, kura mērķis ir palīdzēt atrast darbu. Pakalpojumu var saņemt cilvēki ar redzes, dzirdes un runas traucējumiem, kā arī ar iekšējo saslimšanu izraisītu invaliditāti. Lai saņemtu palīdzību, cilvēkam jāvēršas Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajā centrā.
