“Podraidījumi — nākamās paaudzes radio,” tādu prognozi tālajā 2005. gadā izteica “Apple” dibinātājs Stīvs Džobs. Viņam bija taisnība — podraidījumu augošo ietekmi nudien nevar noliegt — tie ir uz palikšanu gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē.
Par vienu no modernākajām izklaides formām pēdējā laikā ir kļuvusi podraidījumu klausīšanās. Podraidījumi ir audio ieraksti par dažādām tēmām, kurus jebkurā brīdī ir iespējams lejupielādēt un klausīties savā viedierīcē. Savā ziņā tas ir kā personalizēts radio kanāls — viena pirksta vilciena attālumā ir tūkstošiem audio ierakstu, kurus ikviens var izvēlēties pēc savas labpatikas. Lai arī latviešu sabiedrībā populārie audio ieraksti lielākoties tiek dēvēti par “podkāstiem”, Latviešu valodas aģentūras konsultantes informē, ka pareizi būtu lietot latvisko formu — podraide vai podraidījums.
Sākotnēji nišas produkts
Podraidījumi pirmoreiz parādījās jau aptuveni desmit gadus atpakaļ, taču tie nekļuva sevišķi populāri, jo tehnoloģiskās iespējas krietni ierobežoja to izplatīšanas iespējas. Viss mainījās 2014. gadā, kad Apple izveidoja “Podcast” aplikāciju, kuru varēja lietot arī caur Iphone.
Šobrīd pasaulē ir pieejams vairāk nekā pusmiljons podraidījumu par visdažādākajām tēmām un aktualitātēm — stāsti par biznesu, ceļošanu, politikas aktualitātēm, problēmām sabiedrībā, veselību, sportu, modi un daudz ko citu.
Ideja radusies pakāpeniski
Žurnāliste Aiga Zviedre, kura ir podraidījuma “Dzirkstele” autore, stāsta, ka par raidījuma izveidi domājusi aptuveni gadu: “Pati biju sākusi tos klausīties un man ļoti iepatikās šis formāts. Kā jau parasti idejai dzimstot, tā sākotnēji šķita diezgan grūti sasniedzama un nereāla, tāpēc prātā ieliku to “kaut kad vēlāk” kastītē.“ Aigai arī ir savs blogs www.theaiga.blog, kurā viņa savu radošumu izpauž rakstiski, taču viņa atzīst, ka jutusi, ka tas kaut kā buksē — bija pienācis laiks īstenot kādu jaunu ideju. „Gribēju ieviest blogā rubriku, kur intervētu interesantas personības, kuras mani iedvesmo, taču līdz galam neizdevās šo ideju iznest. Domāju, ka daļēji vainojams tas, ka man ļoti nepatīk pārrakstīt intervijas no audio, kaut arī es strādāju par žurnālisti. Nodomāju — kāpēc gan es nevarētu intervijas atstāt audio formātā? Likās, ka tas būtu daudz vieglāk. Turklāt — izlaižot posmu, kas man nepatīk,“ viņa atminas.
Aiga stāsta, ka viņu visvairāk ietekmējusi māksliniece Malvīne Mennika, kura veido podraidījumu „Lāčplēsene“: „Viņas degsme un tai pat laikā vieglums mani ļoti iedvesmoja.“ 2018. gada beigās Aiga bija devusies ilgstošā ceļojumā, kas ļāva daudz ko izvērtēt un paskatīties uz savu ikdienu no cita skatapunkta. Ideja par savu podraidījumu atkal un atkal atgriezās, tāpēc žurnāliste nolēma rīkoties — izveidoja nākotnes rīcības plānu, kurā iekļautas darbības soli pa solim, kā arī vēlamo viesu saraksts gadam uz priekšu.
Biedējošie termiņi
Aiga atzīst, ka sarežģītākais, veidojot podraidījumus, ir termiņu ievērošana: „Raidījumu plānoju izlaist divas reizes mēnesī — jauna un pilna mēness laikā. Es vispār neesmu ļoti punktuāla pēc dabas, tāpēc domāju, ka nav liela skāde, ja epizodes tiek publicētas vēlāk, jo būtiskākais tomēr ir saturs. Taču jaunam projektam, protams, lai pieradinātu auditoriju, publicēt saturu laicīgi būtu vērtīgi.“
Par lielākajiem ieguvumiem, veidojot savu podraidījumu, Aiga min aizraujošās sarunas un klausītāju atsauksmes. “Šis ir pilnīgs sirds projekts un es to daru, jo pašai šķiet interesanti. Sajūsminos par viesiem un tēmām, ko apspriežam. Izklausīsies, protams, super banāli, bet, pat ja neviens šo “Dzirksteli” neklausītos, es justos kā ieguvēja, jo satiktie cilvēki un notikušās sarunas ir bijušas jaudīgas. Katra man prātā iedzirkstījusi kādu domu, kas aizķērusies,” viņa stāsta. Aiga atklāj, ka ir ļoti pacilājoši redzēt, ka epizodes uzrunā arī citus. Šobrīd viņas podraidījumu vidēji klausās 600 cilvēki, kas ir visai labs rādītājs jaunam raidījumam.
Stāsti par mīlestību
Savukārt Artūrs Jenots veido podraidījumu “Sarunas par mīlestību”. Tā nosaukums jau atspoguļo saturu — ar raidījuma viesiem lielākoties tiek runāts par mīlestību un dažādām tās izpausmēm. Podraidījumus Artūrs nolēma veidot, jo pats klausījies raidījumus un vienmēr ir bijis komunikabls, viņam paticis runāties ar cilvēkiem par dažādām tēmām. “Vēlos to darīt krietni kvalitatīvāk, taču tas prasa savas izmaksas,” atzīst Artūrs. Viņaprāt, podraidījumi arī latviešu vidū kļūst arvien populārāki. “Latvieši ir podkāstus klausījušies, kopš tie sāka parādīties. Arī pirms visa šī podkāstu buma mēs veidojām savus raidījumus,” viņš piebilst.
Latvijas podraidījumu skaitu, protams, nevar salīdzināt ar ASV vai citām Eiropas valstīm, taču, laikam ejot, arī šeit parādās arvien vairāk jaunu un aizraujošu raidījumu. Latvijā šobrīd darbojas pāris desmiti raidījumi. Ziņu portālā www.delfi.lv sadaļā “Podkāsti” ir apkopoti daudzi latviešu podraidījumi. “Domāju, ka latvieši vēl tikai pamazām iepazīst podkāsta formātu, kas tas ir un kā to vajadzētu klausīties. Man šķiet, ka cilvēki ir izslāpuši pēc dziļāka, garāka un ilgāka satura. Tāpēc arī modē nāk grāmatžurnāli un podkāsti, kas ļauj tēmu vai personību atklāt plašāk un intīmāk. Ir tāda sajūta, ka visi ir mazliet noguruši no tā straujā ritma, kur viss ir ātri, fiksi, zibenīgi, tagad un tulīt, īsi, konkurēti. Podkāsts ļauj un pieprasa piebremzēt,” savās pārdomās dalās Aiga.
Latvijā nopelnīt grūti
Gan Aiga, gan arī Artūrs atzīst, ka podraidījumu veidošana šobrīd ir visai dārgs hobijs. Latvijā ar šo audio raidījumu veidošanu pagaidām nav viegli nopelnīt, taču ārzemēs tādi raidījumi kā “Chapo Trap House”, “Sword and Scale”, “The Last Podcast on the Left”, “The Daily Tech News Show” pelna pat vairāk nekā 20 000 dolāru mēnesī. Ienākumi lielākoties tiek gūti caur reklāmām un sponsoriem. ASV vien 2018. gadā par reklāmām podraidījumos iztērēti 256 miljoni. Plānots, ka 2019. gadā šis skaitlis augs, sasniedzot jau 318 miljonus.
Virkne podraidījumu autoru arī izvēlas savus raidījumus piedāvāt par abonēšanas maksu. Jo lielāka kļūst auditorija, jo lielāka kļūst arī abonēšanas maksa. “The Daily”, kas ir laikraksta “The New York Times” veidots raidījums, par viena mēneša abonementu prasa 290 dolārus.
Reklāmas speciālisti kļūst arvien ieinteresētāki podraidījumos, jo brīdī, kad cilvēks klausās raidījumu, viņš koncentrējas tikai uz vienu darbību un smadzenēm ir vieglāk uztvert piedāvāto informāciju. Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa skaidro, ka informācija par latviešu podraidījumos iekļautajām reklāmām netiek apkopota: “Domāju, ka tirgus daļa tur varētu būt salīdzinoši ļoti maza dēļ mazajām un sadrumstalotajām auditorijām.” Par spīti niecīgajām peļņas iespējām gan Aiga, gan arī Artūrs atzīst, ka turpinās veidot raidījumus, kā arī iepriecināt savus klausītājus ar jaunām un iedvesmojošām sarunām.
