Sen zināma patiesība – nekas nav bezgalīgs, šajā gadījumā arī kapsētas teritorija nav bezgalīgi liela. Rīgā atvērto kapsētu paplašināšana nozīmē izdevumus, mežu izciršanu, kā arī laiku un plānošanu.
Pašlaik Rīgas pilsētas pašvaldība uztur un apsaimnieko 21 kapsētu 452,35 hektāru platībā, no kurām divas ir atvērtās, 15 daļēji slēgtas un četras – slēgtas kapsētas. Slēgta tipa kapsētas nozīmē, ka tās ir slēgtas gan apbedījumiem, gan virsapbedījumiem. Tāda ir Torņakalna kapsēta, Torņakalna pareizticīgo kapsēta, Mārtiņa kapsēta un Rumbulas kapsēta. Daļēji slēgtajās kapsētās mirušos apbedī ģimenes kapavietās, taču jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota. Divās Rīgas atvērtajās kapsētās – Jaunciema un Bolderājas – mirušajiem vietu piešķir pašvaldība, un par to nav jāmaksā. Līdz šim nav pieredzēts, ka kapsētā trūkst vietas, taču gadījumā, ja kapi kļūs pārpildīti un līdzšinējā teritorijā vairs nebūs brīvu vietu, kur guldīt mirušos, kapsēta tiks paplašināta, vēsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Gulbe.
Katru gadu ir nepieciešams izveidot aptuveni 7000 jaunu kapavietu, kas nozīmē, ka kapsētu teritorijas paplašināšanas risinājums ir aktuāla problēma. Lai samazinātu kapsētām nepieciešamo teritoriju, būtu jāpalielina kremēšana un urnu apbedījumi īpaši izveidotajās sēru birzīs vai kolumbārijos.
“Kapu paplašināšana notiek šādi – Rīgas pašvaldībai ir rezervētas konkrētas teritorijas Rīgā, kurās arī attiecīgi tiek veikta kapu paplašināšana. Vietās, kur nepieciešams veikt paplašināšanu, zemesgabals tiek attiecīgi apstrādāts, lai varētu ierīkot kapsētu. Ja nepieciešams tiek cirsti koki,” skaidro I. Gulbe. “Šos kapu paplašināšanas izdevumus sedz Rīgas pašvaldība,”viņa paskaidro. Rīgas domes plānošanas dokumentos ir iezīmētas perspektīvās teritorijas, kuras varētu izmantot esošo kapsētu teritoriju paplašināšanai; tās ir esošo kapsētu apkārtējās zemes teritorijas. Kapsētu teritorijas paplašināšanas koncepcijā ir paredzēti divi kapsētu paplašināšanas varianti. Pirmajā variantā ir teritorijas, kas tiek rezervētas uz desmit gadiem, un platība tiek aprēķināta tā, lai potenciālas kapsētas aizsargjosla neskartu pašvaldībai nepiederošus īpašumus. Otrajā variantā – teritorijas, kas pēc nepieciešamības rezervētas ilgtermiņam. Šobrīd Bolderājas kapsētas teritorija ir 21,92 hektāri un Jaunciema kapsētas – 33,97 hektāri.
Būtiski esošo kapsētu izmantošanas iespējas palielinātos, ja tiktu veikti urnu apbedījumi izveidotajās sēru birzīs vai kolumbārijos. Sēru birzs ir vieta urnu apglabāšanai zemē, bet kolumbārijs – būve jeb siena ar atsevišķām nišām, kuras paredzētas urnu ievietošanai. Kolumbārija ierīkošana urnu apbedījumiem ir jauns izaicinājums Latvijas tradicionālajai apbedīšanas kultūrai. Skaitļi liecina, ka kremācijas pakalpojumus cilvēki izmanto aizvien biežāk: 2014. gadā Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētās tika apbedītas 764 urnas, 2015. gadā – 776 urnas, bet 2016. gadā – 811 urnas ar kremēto mirušo pelniem. Šāda apbedīšanas metode būtiski samazina apbedīšanai nepieciešamo zemes platību, tādējādi ļauj kapsētu teritoriju izmantot racionāli, kā arī optimizē kapu apsaimniekošanas izdevumus. Kolumbārija izveidošana kapsētās nozīmē arī papildus ieņēmumus kapu pārvaldes budžetā. Rīgā pagaidām ir izveidots viens kolumbārijs, kurš atrodas 2. Meža kapos. Vienreizēja maksa par kolumbārija nišu, kurā var ievietot līdz pat četrām urnām ir 595,04, eiro. Urnas nišā tiek uzglabātas 20 gadus ar iespēju šo ilgumu pagarināt, informē Mājokļu un vides departaments.
Apbedījums vai virsapbedījums
Atvērta tipa kapsētās jaunu kapavietu piešķir kapsētas uzturētājs. Kapavietas piešķiršanas procesā tiek izvērtēta arī iespēja guldīt mirušo jau esošajā ģimenes kapavietā. Ja kapavietā nav vietas jaunam apbedījumam, reizi 20 gados ir iespējams virsapbedījums. Atvērtajās kapsētās – Bolderājas un Jaunciema – tiek veikti visvairāk apbedījumi, šobrīd Bolderājas kapsētā ir 1142 apbedījumi un Jaunciema kapsētā 1300, taču jaunu kapavietu pieprasījums lielākoties katru gadu ir nemainīgs. Interesanti, ka koronavīrusa pandēmijas laikā Rīgā cilvēku mirstība, kā arī pieprasīto kapavietu skaits ir samazinājies. Iemesls šim varētu būt pašizolācija un cilvēku paaugstinātā piesardzība, informē I. Gulbe.
Apbedīšana pašvaldības daļēji slēgtos kapos personai, kurai piešķirs jaunu vai aktētu (noteiktā kārtībā par nekoptu atzītu) kapavietu, vajadzēs izvēlēties no tām teritorijām, kuras Kapsētu pārvalde ir atzinusi kā brīvas vietas apbedījumu veikšanai. Šajos kapos mirušos apbedī izveidotās kapavietās, tas nozīmē, ka pārsvarā tur veic tikai virsapbedījumus, jo jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota. Tie ir I Meža kapi, II Meža kapi, Raiņa, Miķeļa, Pļavnieku, Sarkandaugavas, Sarkandaugavas Kalna, Matīsa, Juglas, Biķeru, Lāčupes, Ziepniekkalna, Pleskodāles un Jaunie ebreju kapi. Lai gan ierobežojumi ir arī virsapbedījumiem, proti, tos var veikt tikai 20 gadus pēc apbedījuma, atsevišķos gadījumos, saskaņojot to ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt. Ja kapsēta ir ierīkota zemesgabalā ar smilts, mālsmilts vai smilšmāls augsni, kas nodrošina gaisa caurlaidību un ātru izžūšanu, Veselības inspekcijai ir tiesības šo termiņu samazināt līdz 15 gadiem, jo šādā kapsētā notiek paātrināts trūdēšanas process.
2019. gadā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, ka turpmāk Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde vairs nepiemēros maksu par kapa vietas piešķiršanu un personām bez atlīdzības piešķirs apbedījumam nepieciešamo vietu skaitu. “Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, ka par kapa vietas piešķiršanu vairs nebūs jāmaksā. Jāmaksā ir par bedres rakšanu, kapličas zvana zvanīšanu, kapavietas sagatavošanu un kopiņas veidošanu, kā arī par citiem apbedīšanai nepieciešamajiem maksas pakalpojumiem. Šobrīd par kapa vietu nav pilnībā nekas jāmaksā,” uzsver 1. Meža kapsētas pārzinis Igors Tarasovs. Pirms šo grozījumu pieņemšanas maksa atvērtajā kapsētā par vienvietīgu kapavietu bija 141,12 eiro, bet daļēji slēgtajā kapsētā – 352,80 eiro.
Kapavieta prestižās vietās
Saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem pie jaunas kapavietas prestižajos kapos, tādos kā 1. Meža kapi, Raiņa kapi, Matīsa kapos un citos, iespējams tikt tad, ja mirušais kapavietas uzturētājam ir radinieks, kā arī kapsētu pārvaldes priekšnieks var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai, ja mirušajam dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu. Pērn šādu iespēju izmantoja nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene, kura savā īpašumā ieguva četrvietīgu kapavietu 1. Meža kapos, un uzstādīja pieminekli pretim Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim.
