Lai gan Latvijas cīņas sporta “seja” daudziem ir bokseris Mairis Briedis, tomēr viņš nav vienīgais sporta cīņas pārstāvis, kurš nes Latvijas vārdu pasaulē. Viens no tiem – Latvijas vadošais vieglākā svara MMA jeb jauktās cīņas mākslas pārstāvis tukumnieks Edgars Skrīvers. Edgara kontā ir Latvijas čempiona josta MMA, pasaules čempiona tituli MMA Loong FC (Ķīna) un Superior FC (Vācija) versijās. Viņš ir arī deviņkārtējs Latvijas čempions un pieckārtējs Baltijas čempions karatē.
Kāpēc tieši cīņas sports?
Kopš bērnības mani jau interesēja cīņas sports. Skatījos Džekija Čana, Brūss Lī filmas, un tas mani kaut kā aizrāva. Vēlāk jau vecāki aizveda mani uz pirmajām karatē nodarbībām, kad man bija seši gadi.
Pastāsti vairāk par savām gaitām cīņas sportā!
Savas gaitas cīņas sportā uzsāku tieši karatē, startēju Latvijas izlasē, ieguvu vairākus titulus karatē, tāpēc gribējās pamēģināt vēl kaut ko jaunu un pilnveidot sevi. Izmēģināju gan, boksu, kikboksu, brīvo cīņu un tā arī nonācu līdz MMA, kas sevī arī ietver visus šos cīņas veidus.
Kurā brīdī saprati, ka vēlies kļūt par profesionālu sportistu?
Varu teikt tā, ka sports paņēma mani, es tajā visā biju iekšā un piedāvājumi paši atnāca. Man tas bija tikai likumsakarīgi.
Kas ir tava motivācija, kur tu smelies spēku?
Es daru to, kas man patīk, tā ir mana motivācija. Es varu no rīta piecelties un darīt to, kas man visvairāk sagādā baudu – nodarboties ar cīņas sportu!
Cik psiholoģiski grūti tev kā sportistam ir saņemties pēc zaudējuma?
Pēc visiem zaudējumiem, ko es esmu cietis, man ir elementāri saņemties. Tas man dod tieši vēl lielāku motivāciju trenēties un pilnveidoties tālāk, jo, vērojot nākamo manu cīņu, tur ir redzami pilnīgi divi dažādi es.
Sekojot līdzi tev sociālajos tīklos, bieži var manīt tevi dažādās nometnēs visapkārt pasaulei (Zviedrija, Taizeme, Dagestānā, u.c.). Ko tev šādas nometnes dod un kā atšķiras treniņi tur?
Vienmēr ir jābraukā uz nometnēm, lai iegūtu citu skatījumu uz cīņas sportu, pavērotu, kā citi trenējas, apgūtu jaunas tehnikas. Nometnes palīdz ļoti izmainīt domāšanu, jo, ja mēs visu laiku trenētos Latvijā, tas viss ieietu tādā kā rutīnā, tāpēc vajag izrauties no tās laukā. Parasti, kad atbraucu atpakaļ no nometnēm, tad ir tas lielākais izaugums kā sportistam.
Tava iesauka ir “The Bearslayer” jeb Lāčplēsis. Kāpēc tieši šāda iesauka un kur radās ideja?
Ja godīgi, tad tas viss aizsākās jau bērnībā, jo ģimene, ģimenes draugi mani sauca par Lāčplēsi, tas laika gaitā kaut kā iegājās, un es arī nevēlējos tādu iesauku kā visiem. Lāčplēsis ir Latvijas simbols un vērtība, tāpēc esmu lepns nest Latvijas vārdu pasaulē.
Nesen tu parakstīji līgumu ar kompāniju Karate Combat. Kas īsti ir šis projekts un ar ko tas atšķiras no citiem?
Karate Combat ir jauna organizācija, to var arī saukt par profesionālo karatē. Tā ir pietuvināta MMA noteikumiem, kur noteikumi paredz sitienu tehniku stājā un mazāk cīņas notiek parterī. Šis projekts, manuprāt, ir ļoti interesants skatītājiem, jo viņiem vairāk interesē nokauti, cīņas ir daudz ātrākas un dinamiskākas.
Šis jaunais projekts Karate Combat līdzinās gandrīz vai videospēlei. Tev tā nešķiet?
Pats Karate Combat ir ļoti atšķirīgs no pārējiem projektiem, jo cīņas apmeklēt var tikai ar ielūgumiem jeb VIP personas. Vērojot šo cīņu skatītāji varēja redzēt gan manus sirdspukstus sekundē, gan arī bija speciāli izveidota zobu aizsargkape, lai varētu redzēt, kur ir izdarīti sitieni un kur sportists ir saņēmis lielākos bojājumus. Gandrīz vai var redzēt cik dzīvības vēl ir atlikušas (smejas).
Tava pirmā cīņa organizācijā Karate Combat tika atzīta par galveno vakara cīņu, jeb “Fight of the night”. Kādas vispār bija sajūtas cīnīties 102. stāvā?
Protams, tas bija citādāk nekā parasti, jo cīņas parasti notiek ringā vai būrī, bet pa lielam cīņas laikā tas man neko nemainīja. Jā, pēc cīņas varēja izbaudīt to visu, kur tu atrodies, kāda apkārt ir atmosfēra, bet cīņas laikā tas lielu lomu nespēlēja.
Vai ir jau zināms, kad būs tava nākamā cīņa?
Runāju ar organizatoriem, iespējams, nākamā cīņa būs janvāra beigās vai februāra sākumā. Runā, ka cīņa varētu notikt Brazīlijā un ka šī cīņa būs viena no vakara galvenajām cīņām, varbūt pat iespējams galvenā vakara cīņa.
Kas vispār ir tavs sapnis, augstākais punkts karjerā, ko tu vēlētos sasniegt?
Uz doto mirkli mans mērķis ir kļūt par čempionu šajā organizācijā Karate Combat. Pēc tam skatīsimies, dzīvosim, redzēsim. Kad beigsies līgums ar šo organizāciju, nākamais solis, es domāju būs UFC (Ultimate Fighting Championship).
Tavs lielākais mentors un cilvēks no kā tu esi visvairāk mācījies?
Nevaru izcelt vienu konkrēti. No saviem treneriem es mācos, ar viņiem es varu aprunāties, man ir daudz treneru. Braucot uz tām pašām nometnēm, arī tur es mācos, no katra var paņemt kaut ko priekš sevis.
Vai nākotnē pats vēlētos kļūt par treneri?
Jā, trenera darbs mani interesē un es jau tagad paralēli treniņiem dažas nodarbības vadu jaunajiem censoņiem. Es gūstu no tā baudu, jo es varu dalīties ar savu pieredzi un zināšanām. Sapnis būtu izveidot savu internātskolu , kur bērni varētu apvienot to visu ar mācībām, jo Latvijā tas ir retums.
