Strādāšana vairākās darba vietās, lekcijas un nepārtraukta mācīšanās ārpus universitātes – tāda ir Latvijas medicīnas studentu ikdiena. Tā ir nežēlīga un skarba, ar miega trūkumu, taču MansMedijs aptaujātās medicīnas studentes nenolaiž rokas. Tiesa, viņām savs laiks esot jāplāno, ja ne pa dienām, tad vismaz pa stundām.
Akadēmiskā bakalaura studiju programmā studenti, kas arī paralēli strādā kādā algotā darba vietā, mācībām velta vidēji 32,66 stundas.Tā liecina Latvijas universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta veiktais pētījums par strādājošo studentu mācībām veltīto laiku. Nav gan minēts par medicīnas studentu mācību slodzi, taču, spriežot pēc aptaujāto studentu stāstītā, tas ir krietni lielāks.
Evita Tjarve (25) mācās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē ārstniecības virziena 6. kursā. Paralēli viņa strādā ēdināšanas uzņēmumā un strādā 24 stundu maiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā.
Viņa atzīst, ka miegam atvēl tik daudz laika, cik viņai tas ir iespējams. Piemēram, ēdināšanas uzņēmumā darbs parasti ir līdz pulksten 23.00, tāpēc pēc darba tur viņa gulēt aiziet ap pusnakti, un, ja brīvdienās ir diennakts dežūra, tad sanāk celties ap pulksten 5.00 no rīta. Ja ir iespēja, tad cenšas gulēt ap septiņām stundām, jo pieceļoties laiks jāvelta mācībām.
Evita arī atzīst, ka bieži vien jūtas ļoti neizgulējusies, kas netraucē viņai aktīvi un pilnvērtīgi strādāt divās darba vietās, taču traucē mācībām.
Mēdzot gadīties no pārguruma aizmigt lekciju laikā, par ko saņemot aizrādījumus no pasniedzējiem. Parasti tā gadās, ja ir bijusi nakts maiņa slimnīcā.
Agrāk Evitai bija brīvas sestdienas un svētdienas, ja neiekrita nakts vai diennakts dežūras slimnīcā, taču tagad brīvdienas īsti nesanāk, kas noved pie tā, ka ir maz laika ko veltīt sev, draugiem vai ģimenei. Viņa gan cenšas sakārtot visu tā, lai iekristu viena brīvdiena sestdienā vai svētdienā, ko viņa velta mājas uzkopšanai un citām sadzīviskām lietām.
Evita iemācījusies plānot savu laiku, lai nerastos sajūta, ka neko nepaspēj. Smaidot viņa stāsta, kā, sākot strādāt slimnīcā, ieviesa sev plānotāju, taču šis mēģinājums bijis neveiksmīgs. Ātri vien plānotājs aizmirsās, un visi darbi atkal juka kopā. Pēc kāda laika viņa centās vēlreiz izmantot plānotāju, kas ātri vien kļuva par viņas “labāko draugu”.
Viņa uzsver, ka medicīnas studenta dzīve ir grūta un ir gandrīz neiespējami visu paspēt, taču par laika plānošanu varot mācīties tieši no viņiem.
Savukārt Marita (27), kura savu uzvārdu nevēlējās norādīt, saka, ka strādājot Latvijā vai arī citā valstī ir redzējusi ārstus izdegam – pārguruši, stresaini un ar milzīgu darba apjomu, un atbildību.
Marita mācās Rīgas Stradiņa universitātē medicīnas virziena 3. kursā, paralēli tam strādājot nakts maiņas uzņēmumā McDonald’s, kā arī vasarās praktizējas slimnīcās. Viņa atzīst, ka ir divas reizes ņēmusi akadēmisko gadu, jo nav bijusi pārliecināta, vai tas ir viņas aicinājums.
Pēc Maritas teiktā, gan medicīnas studenti, gan strādājošie ārsti izjūt milzīgu slodzi un laika trūkumu, pacienti nekad nebeidzas, un visiem vajag palīdzību. Nekad nebūšot dienas, kad slimnīca ir tukša vai pie ārstiem nebūs rindu.
Vidējais laiks, ko viņa velta miegam, ir četras līdz piecas stundas diennaktī, un nedēļā viņai nav nevienas brīvas dienas, kad nebūtu ne mācību, ne darba.
Marita laiku plāno arī ar plānotāja palīdzību, cenšoties salikt pienākumus pēc iespējas kompaktāk. Tā kā strādā nakts maiņas, tad pa dienu guļ vai atrodas universitātē, pa brīvajiem brīžiem mācoties, taču taču tas esot gandrīz nereāli, tāpēc viņai ir pelēcīgi zili riņķi zem acīm.
Kamilla Kordasa (21) mācās 1. medicīnas koledžā par zobu tehniķi, arī viņa izjūt stresu un laika trūkumu, taču cenšas salikt savas prioritātes tā, lai mācības būtu pirmajā vietā un viss pārējais pēc tam.
Stresa dēļ viņa slimo salīdzinoši bieži, taču brīvdienās meklē sev patīkamas nodarbes, lai “atslēgtu” prātu vai, ja laika nav, tad apēd kādu sev tīkamu ēdienu, lai sevi palutinātu.
Arī Kamilla strādā ēdināšanas uzņēmumā, kas noved pie tā, ka brīvu dienu īsti nav. Viss laiks tiek mācībām un darbam.
Kamilla daudz smaida un ir pozitīva un viņa saka, ka tas palīdzot nenogrimt darbos un stresā.
Viņas miega režīms ir ļoti mainīgs, jo bieži vien mācības ir no 9 līdz 21 vakarā, taču visbiežāk viņa guļ pa sešām stundām diennaktī.
Pēc Evitas, Maritas un Kamillas teikta apvienot medicīnas studijas ar darbu un privāto dzīvi ir sarežģīti, taču meitenes cenšas būt pozitīvas un neizrādīt nogurumu. Galvenā atslēga esot laika plānošana.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Rīgas Stradiņa universitāte atteicās sniegt komentārus par studentu noslodzi.
