Megija Krista Strautmane (22) nāk no Talsiem, taču, kur viņa atrodas tieši šobrīd, iespējams, zina tikai viņa pati, jo ikdienā aktīvā studente ir lielā skrējienā starp trim darbavietām un pilna laika klātienes studijām. Visas šīs vietas un lietas saista sapņi un mīlestība pret dziedāšanu.
“Atceros, ka mana pirmā izvēle saistīt dzīvi ar mūziku, bija jau 1. klasē. Toreiz skolotāja lika uz lapiņām uzrakstīt, par ko vēlies kļūt, kad izaugsi,” stāsta Megija. Viņa uz šīs lapiņas uzrakstījusi “dziedātāja”. Megija pati smejas: “Tā vien šķiet, ka to laikam tik ļoti vēlējos, ka sapnis piepildījās.”
Taču Megiju biedējusi doma par mūzikas skolu, tāpēc tajā nemācījās, to neesot uzspieduši arī vecāki. Tā vietā Megija izvēlējusies attīstīt savas dziedāšanas prasmes pie privātskolotājiem. Absolvējot 9. klasi, viņa saprata, ka tomēr būs jāstājas pretī savām bailēm un jāiestājas PIKC Ventspils Mūzikas vidusskolas vokālajā klasē. “Tas bija nopietns lēmums manā dzīvē, un tie bija skaisti, bet grūti četri gadi, pēc kuriem bija apziņa – ja reiz esmu paveikusi šo, tad būtu grēks atkāpties un neturpināt ceļu mūzikā,” atklāj Megija.
No visa pa druskai
Megija studē Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultātē. “Pēc Ventspils Mūzikas vidusskolas absolvēšanas vēlējos studēt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tur arī iestājos, taču paliku tieši aiz strīpas, netiekot budžeta grupā. Studijas, lai mācītos par vokālistu, maksā piecus tūkstošus eiro gadā. Kad uzzināju, ka neesmu tikusi budžeta grupā, bija asaras, protams. Kā sakritība – tajā pašā dienā man zvanīja un piedāvāja studēt Daugavpils Universitātē pie Latvijas Nacionālās operas solistes Ilonas Bageles. Tik lieliskam piedāvājumam es nespēju pateikt nē. Tā nu tagad šajā fakultātē studēju par solo dziedāšanas skolotāju, taču mana specialitāte ir operdziedāšana.”
Domājams, Megijai nav laika un pat iespēju ieslīgt rutīnā, ja nedēļas garumā viņa izskrien turp un atpakaļ pāri visai Latvijai. Viņa ir skolotāja gan Dundagas Mūzikas un mākslas skolā, gan Dundagas vidusskolā, kā arī darbojas Operetes teātrī, taču pirms tam un starp to visu, ir arī pilna laika klātienes studijas Daugavpils Universitātē.
Bērni kā švammītes
Taujāta par to, kas ir sarežģītākais strādājot par skolotāju Megija atbild – nenogurt un būt entuziasma pilnam, darot savu darbu. “Strādājot vidusskolā ir daudz vienkāršāk, jo ir jāstrādā ar veselu klasi un visi kopā aktīvi darbojas. Savukārt mūzikas skolā ir individuālās stundas, kur katrs bērns nāks ar savu “es”, savām vokālajām problēmām un savām spējām,” atzīst Megija. Līdz ar to, katram mūzikas skolas bērnam, skolotājai ir jāatdod daļiņa no sevis. Megija viņus sauc par švammītēm, kas visu uzsūc. “Kādā brīdī sāc justies ļoti iztukšots, tad nu ir jāprot sevi atjaunot,” stāsta Megija.
Savukārt pats labākais, strādājot par pedagogu, esot bērnu prieks un koncerti. “Pēc tam ir gandarījuma sajūta par katru bērnu, par to, ka viņš ir saņēmies un izdarījis darbiņu. Dažreiz nav pat svarīgi, cik labi vai slikti, galvenais, ka tas ir viņu ceļš uz priekšu un tu, kā skolotājs, vari būt daļiņa no tā visa,” ar smaidu atzīst jaunā vokāliste.
Panākumi muzikālajā jomā
Megija Krista pamazām, taču arvien biežāk kļūst redzama uz skatuves starp vairāk vai mazāk pazīstamiem māksliniekiem. 2018. gada vasarā viņa piedalījās Andreja Jansona muzikālajā izrādē “Lolitas brīnumputns”. “Sākotnēji man piedāvāja dziedāt ar kori, jo pieteicos ārpus uzņemšanas termiņa, taču, lai uzņemtu vispār, vajadzēja aizsūtīt kādu materiālu, kurā var dzirdēt manas vokālās dotības,” stāsta Megija. Pēc šī audio noklausīšanās Megiju uzrunājis pats komponists, piedāvājot mazu lomiņu, bet pārdomājis un tomēr iedevis nopietnāku lomu. Nedēļu pirms lielajiem mēģinājumiem komponists Megijai uzrakstījis e-pastā ziņu: “Tomēr domāju, ka galvenā loma Lolita ir radīta tev. Vai tu spēsi pa šo īso laiku iemācīties?”
“Es nezināju kā to paveikšu, bet zināju, ka man ir jāsaka jā,” atzīst Megija. Pieliekot lielākas pūles, viņa visu iemācījusies kā nākas, un viss bijis lieliski. Ar to arī aizsākusies Megijas lielā un patiesā mīlestība pret muzikālajām izrādēm. “Tam visam sekoja Operetes teātris un piedāvājums spēlēt peļu Zuzītes lomu izrādē “Pauks un Šmauks”. Arī tad bija jāsaka jā, jo, kad tad vēl, ja ne tagad?” stāsta Megija.
Savukārt šovasar vienu no saviem sapņiem talantīgā dziedātāja piepildīja Siguldas Opermūzikas svētkos. “Par šiem svētkiem jāsaka paldies manai solo dziedāšanas profesorei Ilonai Bagelei. Ja viņa redz, ka students dara pats, apmeklē meistarklases, piedalās konkursos un tamlīdzīgi, tad viņa darīs visu, lai palīdzētu attīstīties vēl vairāk,” stāsta Megija. Profesore Bagele visu sarunājusi ar Latvijas Nacionālās operas diriģentu, kurš devis “zaļo gaismu”, lai Megija varētu piedalīties operā “Toska”.
“Patiesībā, man ir mape, kas ir pilna ar papīriem, sākot ar pateicībām par dalību konkursos, turpinot ar godalgotām vietām vokālistu konkursos, ar meistarklašu sertifikātiem un vēl apliecinājumi, ka esmu apmeklējusi vokālās nodarbības gan pie latviešu, gan ārzemju atzītiem pasniedzējiem,” atklāj Megija. Galvenais, par ko viņai pašai ir prieks – tā mape nepārstāj pildīties.
Jautājot Megijai, vai viņa ir topošā opermūzikas zvaigzne, studente atbild: “Varbūt, taču tāls ceļš vēl ejams, galvenais – neapstāties.” Turklāt pamazām un klusītēm Megija gatavojas savam solokoncertam, kā arī plāno ierakstīt studijā kādu savu dziesmu.
