Vilciens ir viens no izplatītākajiem sabiedriskā transporta pārvietošanās līdzekļiem. Tomēr Rīgas centrālajā stacijā nokļūšana līdz vilcienam cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir kļuvusi par visīstāko galvassāpju avotu.
Karīna jau vairāk nekā gadu pārvietojas ar vilcienu no Rīgas uz Jelgavu. Šajā laikā sieviete saskārusies ar dažādām problēmām, lai droši tiktu mājās. “Man ir nācies visu ceļu riskēt ar savu veselību un nerviem tikai, lai nenokristu vilciena kustības laikā,” šī ir daļa no teksta, kuru Karīna publicēja savā Facebook profilā, lai pievērstu galvenokārt VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) uzmanību. Līdz šim viņa pēc atkārtotām sūdzībām un e-pasta vēstulēm tikusi ignorēta. “Esmu nogurusi no tā, ka tāda elementāra lieta kā nokļūt mājās no darba kļūst par mazu cīņu katru nedēļu,” raksta sieviete.
Jāpasūta 48 stundas iepriekš
Pirmā lieta, ar ko saskaras jebkurš cilvēks, kurš vēlas izmantot pacēlāju, lai nokļūtu uz perona, ir informatīva zīme, kas norāda, ka pacēlājs ir jāpasūta 48 stundas pirms vilciena atiešanas. LDz korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ella Pētersone atzīst, ka termiņš var šķist pārāk ilgs, tomēr tas atbilst Eiropas Savienības vides pieejamības prasībām un līdzīga sistēma pastāvot daudzās Eiropas valstīs.
“Tam ir arī objektīvi apstākļi – ir jānodrošina, ka LDz konkrētā laikā uz konkrētu reisu ir norīkojis īpaši apmācītus darbiniekus, bet Pasažieru vilciens – nodrošinājis, ka attiecīgajā reisā nosūtīts vilciens, kas ir aprīkots ar vietu, kurā iespējams droši piesprādzēt ratiņkrēslu (ne visos vilcienos šādas vietas ir),” skaidro E. Pētersone. Darbinieki, kuri sniedz šos pakalpojumus, esot speciāli apmācīti.
Gaida uz Rail Baltica
Karīnai ar pacēlājiem gan ir pavisam cita pieredze:”Pie standarta kāpnēm ierīkotais elektropacēlājs šā gada laikā nav strādājis ne reizi! Visu šo laiku man nācās meklēt kaut kādu palīdzību un iet stacijai apkārt, tas nozīmē – ratiņkrēslā tikt pāri sešiem dzelzceļa ceļiem. Tas ir bīstami un sāpīgi, bojā ratiņkrēslu un muguru, īpaši grūti tas ir, kad līst lietus vai snieg sniegs.”
LDz skaidro, ka šādi elektropacēlāji kopumā ir tikai trīs. Divi pēdējo gadu laikā ir nomainīti, bet trešais šī gada laikā darbam esot kļuvis nederīgs. “Patlaban notiek process jauna pacēlāja iegādei un uzstādīšanai. Tikmēr nokļūšana uz konkrēto peronu tiek organizēta ar citu pacēlāju vai liftu, darbiniekam pavadot pasažieri no kāpnēm līdz pat viņa peronam, izmantojot dzelzceļa šķērsojumu stacijas teritorijā,” tā E. Pētersone. Viņa atzīst, ka ierīkot pacēlājus uz visiem peroniem nav plānots: “Pirms vairākiem gadiem tika uzsākts darbs, lai risinātu šo jautājumu, taču, saprotot, ka tuvā nākotnē stacija tiks pārbūvēta Rail Baltica projekta ietvaros, kā arī tiks iegādāti jauni elektrovilcieni, tika nolemts lielus kapitālieguldījumus līdz tam neveikt, bet nodrošināt pagaidu risinājumu pasažieriem ar īpašām vajadzībām – iespēju pieteikt mobilā pacēlāja pakalpojumu.”
Nepatīkami pārsteidzot attieksme
Vēl viena nepatīkama lieta, ar ko Karīnai bieži nācies sastapties, ir stacijas darbinieku attieksme: “Viņi bieži ierodas iereibuši. Ir bijušas reizes, kad viņi pat aizmirst, ka esmu pasūtījusi pacēlāja pakalpojumu līdz vilciena vagonam, vai aizmirst par speciālo vagonu, kas pielāgots ratiņkrēslam ar speciālu drošības jostu.”
E. Pētersone uzsver, ka par Karīnas ierakstu Facebook ir informēta un ir tikusi veikta pārbaude. “Tika veiktas pārrunas ar darbiniekiem, lai atgādinātu par klientu apkalpošanas principiem un noteikumiem, kā arī izmeklēšanas rezultātā ir rasti papildus risinājumi pakalpojuma uzlabošanai,” norāda LDz pārstāve.
Arī ar pacēlājiem problēmas
Kad nu sieviete beidzot ir nokļuvusi uz perona, nākamais posms ir nokļūšana vilciena vagonā, kur arī tiek izmantots speciāls pacēlājs. Arī šeit sievietes pieredze nav bijusi tā labākā. Ne visi vilcienu vagoni ir speciāli paredzēti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tajos ir atsevišķa speciāli pielāgota vieta cilvēkiem ratiņkrēslos. “Ir reizes, kad stacijas darbinieki aizmirst par šo vagonu, kurā ir paredzēta vieta ratiņkrēslam ar speciālu drošības jostu. Šādos gadījumos man visu ceļu nākas riskēt ar savu dzīvību, lai vilciena kustības laikā nenokristu,” raksta Karīna.
AS Pasažieru vilciens (PV) sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers skaidro, ka “šī situācija ir neērta visām iesaistītajām pusēm, īpaši tiem cilvēkiem, kuri izmanto mūsu pakalpojumus. Pacēlāji, kuri cilvēku nogādā vilcienā ir tikai pagaidu variants.” PV ik dienu līnijās norīkojot 22 dīzeļvilcienus un 24 elektrovilcienu sastāvus. No tiem ratiņkrēsliem pielāgoti esot 10 dīzeļvilcieni un 7 elektrovilcieni. E. Ālers norāda, ka jauno vilcienu iepirkums ir noslēdzies un plānots, ka 2020.gada beigās jaunie vilcieni būs vienā līmenī ar peronu un vairs nebūs nepieciešams izmantot pacēlājus. “Diemžēl tas neattiecas uz dīzeļvilcieniem, tur pacēlāji vēl joprojām būs nepieciešami. Bet šajos vilcienos mēs pārvadājam tikai 5% cilvēku, kuriem ir kustību traucējumi,” tā E. Ālers.
