Zeme ir apaļa. To, pētot globusu, ikvienam iemāca jau bērnībā. Taču netrūkst cilvēku, kuri ir pārliecināti – Zeme tomēr ir plakana. Kāpēc viņi tā uzskata? “Nav argumentu, kas pierādītu pretējo,” atzīst plakanās Zemes teorijas piekritējs Kristaps Folkmanis.
Uzskats, ka Zeme ir plakana, bijis raksturīgs daudzām senajām kultūrām. Eiropā tam ticēja līdz 13. gadsimtam, bet Ķīnā pat līdz 17. gadsimtam. Izrādās, ka arī mūsdienās šī teorija joprojām ir dzīva un tai tic vairāki tūkstoši cilvēku. Par to liecina dažās valstīs dibinātās plakanās Zemes biedrības un daudzie šai tēmai veltītie forumi internetā. Latvijā gan jāaprobežojas tikai ar Facebook domubiedru grupu, taču tajā ir gandrīz 700 biedru.
Netic enciklopēdijām
Kristaps Folkmanis ir viens no šīs domubiedru grupas locekļiem, kas uzskata, ka Zeme ir plakana. “Zeme varbūt ir apaļa, es nezinu. Varbūt tā ir kantaina, bet varbūt vispār bez malām. Taču tas, ka Zeme ir rotējoša, riņķojoša, lidojoša bumba, man liekas absurdi,” pauž K. Folkmanis.
Viņš skaidro, ka kosmoss jau kopš bērnības esot interesējis, tāpēc cītīgi lasījis enciklopēdijas un skolā klausījies skolotāju stāstītajā par heliocentrisma teoriju, kas paredz, ka Visums rotē ap Sauli. Kristaps ticēja skolā mācītajam, taču 2016. gada sākumā sāka vēlreiz – no baltas lapas – pārskatīt visu kosmosa modeli. Viņš atzīst: “Līdz šai dienai man vēl nav izdevies atrast neapgāžamus pierādījumus tam, ka šis modelis (Kosmoss – vakuums, heliocentrisms) ir patiess. Šobrīd es vairs nepiekrītu daudz kam, ko raksta enciklopēdijās kā patiesību, ieskaitot Visuma modeli.”
Pamatojums arī tritonos
Internetā atrodami neskaitāmi raksti un video ar dažādiem cilvēku radītiem argumentiem tam, ka Zeme ir plakana. Kā populāru argumentu K. Folkmanis min horizontu. “Mēs katrs varam novērot horizontu jūrā. Tā ir horizontāla taisne, kur pēc perspektīvas likumiem debesis un zeme satiekas novērotāja acu augstumā – gan stāvot pludmalē, gan no gaisa balona 30 kilometru augstumā. Horizonts vienmēr ir acu līmenī, un tas nav izliekts,” stāsta K. Folkmanis. Ģeoloģijas doktors, profesors Ervīns Lukševics ir citās domās par horizontu. Viņš aicina Kristapu biežāk lidot ar lidmašīnu, jo ir pārliecināts, ka tādā augstumā Zemes izliekums noteikti ir redzams.
Folkmanis netic gravitācijai un uzskata, ka “augša ir augša, un apakša ir apakša kā Latvijā, tā arī Austrālijā”. Viņš savu spriedumu pamato ar to, ka lietas krīt un ceļas atkarībā no to blīvuma attiecībā pret fluīdu, kurā tās atrodas. “Kad akmens stāv uz zemes, tas ir miera stāvoklī jeb līdzsvarā. Kad to paceļam, esam radījuši potenciālu, un akmens savas masas un blīvuma dēļ pa taisnāko ceļu tiecas atjaunot līdzsvara stāvokli, tāpēc krīt, kad to atlaižam. Uz plaknes gravitācijas spēks nav nepieciešams, jo nekas nav jānotur, pielipis pie lodes,” spriež K. Folkmanis.
Ja gravitācijas spēks neeksistē un Zeme ir plakana, tad kā izskaidrot Zemes tektonisko plātņu kustību? E. Lukševics ir paleontologs, kas pēta aizvēsturiskus organismus, un stāsta, ka gan Āfrikas, gan Dienvidamerikas ezeros atrodamas tritonu atliekas. Viņš skaidro, ka tritons ir saldūdens dzīvnieks, tāpēc esot neiespējami, ka tas pirms 220 miljoniem gadu pārpeldējis pāri sāļajam Atlantijas okeānam. Vienīgais skaidrojums ir tāds, ka Āfrika un Dienvidamerika reiz bijuši savienoti kontinenti ar vienotu upju sistēmu. Mūsdienās šie kontinenti ir ļoti tālu viens no otra, kas izskaidrojams ar spēku iedarbību uz tiem. Ja Zeme būtu plakana, tad plātnēm nebūtu iemesla pārvietoties.
Tic citiem kontinentiem
Ja Zeme ir plakana, tad kas ir tās ārmalās? “Es nezinu. Iespējams, ka kartēs neuzrādīti kontinenti, civilizācijas, dabas resursi… Antarktīdas izpēte ir stingri kontrolēta, to regulē Antarctic Treaty. Tur nedrīkst vienkārši ierasties ar mugursomu un doties pārgājienā,” saka K. Folkmanis.
E. Lukševics atbild: “Puisi vajadzētu iepazīstināt ar trīs mūsu Latvijas Universitātes polārpētniekiem, kuri šobrīd atrodas Antarktīdā.” Šie pētnieki pirms dažām dienām esot atsūtījuši ziņu, kur paskaidro, ka cilvēki jau sen vienojušies tur uzturēties pēc iespējas mazāk, lai neapdraudētu dabu. “Tiem, kas brauc uz Antarktīdu, ik pēc divām stundām jāatskaitās, kur viņi ir. Nevis tāpēc, ka kāds sekotu viņiem pa pēdām, bet tāpēc, ka tas ir izolēts un ļoti auksts kontinents. Nelaimes gadījumā palīdzība no citiem kontinentiem varētu ierasties tikai pēc vairākām dienām,” skaidro E. Lukševics.
Iebilstot pret lietu kārtību
Arī satelīti, pēc plakanās Zemes teorijas atbalstītāju domām, ir tikai dažu cilvēku izdomājums. K. Folkmanis to komentē šādi: “Ja meklējam internetā attēlus satellite in space, tad varam ievērot, ka visi attēli ir animācijas jeb zīmējumi. Tāpat ir ar Zemes lodes attēliem, starp citu. Mums taču ir kabeļi, kas ievilkti okeānu dzelmēs, neskaitāmi sauszemes torņi, kā arī droni, sakaru lidaparāti, Project Loon.” Latvijas Astronomijas biedrības priekšsēdētājs Māris Krastiņš skaidro, ka NASA nav vienīgie, kas nodarbojas ar kosmosa izpēti un publicē attēlus no lieliem augstumiem. “Nav jālido pat ļoti augstā kosmosā, pietiek ar stratosfēras balonu. Mājaslapā spaceweather.com diezgan regulāri tiek publicēti studentu pētījumi. Viņi vāc ziedojumus un laiž kosmosā stratosfēras balonus ar dažādām ziedotāju mantiņām, tās tiek nofotografētas un attēls ievietots šajā mājaslapā. Tad arī redzams, kā šī lieta izskatās no liela augstuma stratosfērā,” atzīst M. Krastiņš.
E. Lukševics uzskata, ka konspirāciju teoriju piekritēji ar savu kustību vienkārši vēlas izrādīt savu nepatiku pret esošo kārtību pasaulē un grib būt pamanīti. M. Krastiņš piekrīt šim viedokli, sakot: “Ir lietas, kuras ir patiesas, un ir lietas, kuras ir nepatiesas. Šī ir viena liela nepatiesība, kur cilvēki izvirza hipotēzi un tie, kas neinteresējas par lietu saturu, sāk tam akli ticēt.”
