Fricim Pirtniekam ir ļoti neparasts telefona maciņš. Melns, raupjš un izskatās daudz cietis. Taču patiesībā tas ir 3D printera eksperiments, kuram ir speciāls vairāku slāņu pārklājums stūros, lai gadījumā, ja telefons nokrīt, tas „atlektu” no virsmas un tam nekas nenotiktu. Fricis nebaidījās to arī nodemonstrēt, nometot telefonu uz galda. Taču telefona maciņu izgatavošana nav tas, ar ko Fricis ikdienā nodarbojas. Viņa nodarbju spektrs ir plašs, bet viena no tām – palīdzēt cilvēkiem atgūt kustību prieku, izgatavojot protēzes ar 3D printeri.
Dzīves aicinājums – palīdzēt citiem
Fricis vienmēr bija vēlējies saistīt savu dzīvi ar medicīnu, tāpēc izvēle pieņemta par labu Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), kur puisis apguva ortozēšanas un protezēšanas prasmes, kas vienuviet apvienoja arī viņa interesi par tehnoloģijām un inženierzinātnēm. Studiju laikā Fricis vairāk sāka interesēties arī par datoriem, tā viņš uzzināja par 3D printeriem un to piedāvātajām iespējām. Tieši tāpēc tagad pastāv uzņēmums „Wide”, kurā Fricis kopā ar kolēģiem izgatavo protēzes dažādiem klientiem.
„Mana interese par 3D printera piedāvātajām iespējām pastiprinājās tieši laikā, kad tas viss vēl tikai sāka veidoties un attīstīties, bet es tajā saskatīju iespēju, ko varētu izmantot arī es un sāku ar to nodarboties Latvijā,” atklāj Fricis.
Vienu no lielākajiem pašreizējiem sasniegumiem Fricis min projektu Nigērijā, kur ar 3D printeri tika izveidota plaukstas protēze mazam puikam. Izveidotā palīgierīce sastāvēja no divām daļām – plaukstas un otrā un trešā pirksta. Kombinācijā ar gumijas lentēm, vadu, uzgriezni un skrūvēm šī druka kļuva par funkcionālu ierīci konkrētajai personai. „Šis projekts bija ilgi plānots un rūpīgi izstrādāts, sadarbojoties ar dažādiem partneriem. Viens kolēģis pat beigās neaizbrauca, jo viņa ģimene baidījās viņu laist uz šo militāri nedrošo un bīstamo valsti,” projekta aizkulisēs dalās Fricis. „Es gan aizbraucu.”
„Lai darbotos medicīnas nozarē, cilvēkam obligāti jāpiemīt empātijai, vēlmei palīdzēt citiem,” savu motivāciju darboties uzsver Fricis. „Vienmēr ir patīkami skatīties uz paveikto rezultātu un apmierinātajiem klientiem.”
Vienmēr var paļauties
Lai gan liekas, ka visa Friča dzīve ir saistīta tikai ar darbu, sēdēšanu pie datora, nākamo printējamo ortožu izstrādāšanu, tikšanos ar klientiem – tā nebūt nav. Viņš atrod laiku arī sev un saviem draugiem, studiju laikos ir iesaistījies studentu organizācijās, rīkojis pasākumus un piedalījies tādos pats. Ar šiem cilvēkiem viņš uztur draudzīgas attiecības arī tagad.
Līga Ratniece ar Frici iepazinās kādā no Latvijas Studentu apvienības (LSA) pasākumiem. Par viņu saka tā: „Fricis mums vienmēr ir bijis tāds „renesanse man” – visu var izdarīt un visu zina, par visu ir priecīgs un reti gadās brīži, kad viņš ir sliktā omā. Ja ir, tad tikai tāpēc, ka nav paēdis.”
Krista Meinarde ar Frici iepazinās apmēram pirms pieciem gadiem studentu pašpārvalžu sadarbības forumā “Kubs”. Viņa uzskata, ka “ar Frici var doties pastaigā un sagaidīt piedzīvojumus, un, lai arī kas notiktu, tiks atrasts kāds MakGaiverisks Friča risinājums.”
„Par savu darbu Fricis ir ļoti entuziastisks, vēl pāris gadus atpakaļ, kad industrija vēl bija pašā attīstības sākumā, viņš redzēja sevi saistītu ar to nākotnē, un re, kā tagad iznācis,” priecājas Krista.
„Kā persona Fricis ir jautrs, ar īpaši labu humora izjūtu un gatavs šādām tādām ekstrēmām, nestandarta aktivitātēm, bet atbildīgs. Tas attiecīgi noveda pie tā, ka viņu paaicināju piedalīties LU Fizmatu Laivu braucienā savā komandā „Prieka Pilna Mute”, kuru organizēju, lai katru gadu pulcētu savus labākos draugus uz trīs dienām ar aktīvu atpūtu pie dabas un labu ballīti,” stāsta Aivars Šāblis, kurš ar Frici arī iepazinies ar LSA un dažādu studentu semināru starpniecību. „Fricis ir braucējs jau no 2015. gada, un līdz šim nav izlaidis nevienu laivu braucienu. Mēs kā komanda un draugu pulks satiekamies arī citā laikā, tad nu arī piedzīvojumi ar Frici ir cieši saistīti ar šo.”
Fricis ir izdomas bagāts, darbīgs un optimistisks vīrietis, taču arī ļoti atbildīgs. Viņš prot gan izklaidēties, gan strādāt. „Nav divu šaubu, ja Fricim kaut kas tiks uzticēts, viņš to noteikti paveiks,” saka Līga.
Pats Fricis uzskata, ka izpildīt uzticētos darbus un uzdevumus, ko pats esi uzņēmies, ir pilnīgi normāli un viņam kaitina cilvēki, kuri tā nedara. Viņa turpmākajos plānos ietilpst iesākto darbu turpināšana, tāpat arī jaunu projektu un izaicinājumu realizēšana. Šādu protēžu izgatavošana ir diezgan šaura un specifiska niša, tāpēc tas rada papildus pārbaudījumus, bet „man patīk tas, ko es daru, šī ir mana īstā vieta,” Fricis ir pārliecināts.
