Rīgas Centrāltirgū pircēju skatienus piesaista kādas nelielas bodītes skatlogs. Tur pārdošanā izliktas dažādas piespraudes, nozīmītes, kā arī formastērpu plecu uzšuves. Daudzas no skatlogā redzamajām lietām ir vecas liecības par aizgājušo gadsimtu, kas, visticamāk, interesē konkrēto lietu kolekcionārus. Taču uz raibo nozīmīšu fona redzams arī kas ļoti pazīstams. Tās ir Valsts policijas zīmotnes un uzpleči. Rodas jautājums – kāpēc tirgū var iegādāties policijas formas zīmes, kas identiskas tām, ko policisti šobrīd nēsā? Vai tā drīkst būt?
Pārdod tikai ārzemniekiem
Vēlējāmies pārbaudīt, vai šos uzplečus patiešām var iegādāties, tāpēc citā dienā devāmies atpakaļ uz Centrāltirgu. Taču mūs interesējošā manta no skatloga pazudusi. Nodomājam, ka varbūt vienkārši izņemta no skatloga, un ejam iekšā noskaidrot. Veikalā skan radio krievu valodā. Krieviski runā arī pārdevējs un ir gatavs mums palīdzēt. Sākam vaicāt par uzplečiem. “Jums te logā bija Valsts policijas nozīmītes…” Pārdevējs nekavējoties atbild: “Nav!” Sakām, ka mums ļoti vajag un varbūt būt vēl iegādājami. Vīrs atbild, ka nezinot. Vaicājam, vai viņš nezina, kur vēl tādu var iegādāties? “Nezinu. Man policisti atnes. Re, cepure!” viņš piedāvā. Bet mums vajag uzplečus. “Visus jau nopirka. Tie [policijas] ir vispieprasītākie. Ārzemniekiem patīk. Japāņiem,” viņš stāsta.
Noskaidrojam, ka vīrietim Valsts policijas formas zīmes atnes policisti, kas aiziet pensijā. Ilgi neesot jāgaida, lai tos pārdotu, jo pircējiem salīdzinājumā ar citām uzšuvēm tie patīkot visvairāk. Redzams, ka veikalā gar sienām karājas arī dažādi formas tērpi – jūrnieku, armijnieku un citi. Vīrietis saka, ka tie visi ir oriģināli. Ir arī daļas no Valsts policijas formas tērpa. Tātad varam iegādāties ne tikai uzplečus, bet arī policistu kreklus un jakas. Tomēr pārdevējs strikti nosaka, ka policijas formas tērpa daļas vietējiem nepārdodot, tikai tūristiem.
Nolemjam – ja nav uzpleči, tad jāmēģina iegādāties, piemēram, krekls, jo tas ir ar visām uzšuvēm. Tā kā pārdevējs iepriekš lika noprast, ka vietējiem tās nepārdos, mums jāiesaista kāds ārzemju students vai pašiem par tādiem jāizliekas. Nolemjam par labu otrajam variantam un nākamreiz uz Centrāltirgu sūtam puisi. Stiprā dzimuma pārstāvim interese par formastērpu varētu būt ticamāka, un tas pārdevējam radītu mazāk aizdomu. Mūsu “ārzemju students” runā tikai angliski, tāpēc viņam dodas līdzi draudzene, kas prot runāt krieviski. Veikaliņā mūsu “pircēji” stāsta, ka vēlas iegādāties policijas formu, lai to izmantotu kā kostīmu kādā pasākumā.
Sākumā pārdevējs piedāvā iegādāties daļas no jūrnieka formas tērpa, tas pasākumam būšot ļoti labi. B
et stu
denti ir uzstājīgi un tomēr vēlas tieši policijas formas tērpu. Pārdevējs apdomājas: “Es vietējiem policijas [formu] nepārdodu, tādi nosacījumi. Es baidos, paši saprotiet – es viņam pārdodu, viņš rīt kaut ko aplaupa. Es negribu nepatikšanas.” Pēc ilgākas pierunāšanas viņš tomēr piekrīt pārdot. Saruna turpinās draudzīgi. Notiek izvēle starp vairākiem variantiem un izmēriem. Tā par 35 eiro iegūstam gan policijas kreklu, gan jaku.
Nepatīkami, bet nav nelikumīgi
Izrādās, ka neko pretlikumīgu mēs neesam paveikuši un arī pārdevējs ne. Jebkurš var Valsts policijas formu iegādāties, tāpat jebkurš var šo formastērpu vai tā daļas arī pārdot. “Mums izsniedz dienesta apģērbu uz kaut kādu konkrētu laiku. Ir termiņš, kurā tas ir jānolieto. Bet pēc termiņa viņam [policistam] nav šis apģērbs jāatdod atpakaļ, līdz ar to likums nekādā veidā to neregulē. Respektīvi nonēsātā forma paliek viņu īpašums, un viņi var darīt ar to, ko vēlas,” apstiprina Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava. Tas esot “ētikas un izpratnes jautājums”.
Likumā nav rakstīts, ka cilvēks, kurš nav policists, nedrīkstētu nēsāt policijas formu. Taču ir aizliegts izmantot policijas formu, lai veiktu policejiskas darbības. “Neviens nedrīkst ar tādu formu iet klāt un, teiksim, jūs mēģināt sodīt, stādīt protokolu vai kaut ko tamlīdzīgu,” skaidro S. Pildava.
Tātad neviens nedrīkst uzdoties par policistu, ja tāds nav. Policija ir iestāde, kam mums ir jāuzticas. Tomēr, cik daudzi no mums atšķirtu policistu no cilvēka, kas nav policists, taču ir tērpies formā? Un vai tas nerada draudus, ka kāds, kas ģērbies kā policists, izmanto to ļaunprātīgi? Taujājot par to, vai formas tērpu brīva iegādāšanās un tirgošana nav potenciāls noziedzībai, S. Pildava atbild, ka pēdējos gados nav zināmi gadījumi, ka tiktu pastrādāti noziegumi, izmantojot policijas formas tērpu.
“Es nesaku, ka tas ir labi. Tas nav labi, bet šobrīd tā tas ir. Mums ļoti nepatīk tā sistēma,” saka policijas pārstāve. Viņa atzīst, ka ir nepatīkami, ka cilvēki brīvi var iegādāties vai dabūt policijas formas. Taču, lai izveidotu sistēmu, kas regulētu formas tērpu izsniegšanu un nodošanu, jāsaprot, kur šīs formas glabāt, kā tās utilizēt. Tam ir nepieciešami arī finansiālie ieguldījumi, kas šobrīd šādām reformām nav paredzēti, tāpēc tuvākajā laikā izmaiņas šajā sistēmā visticamāk nav gaidāmas.
